Ejot pa Kr.Valdemāra ielu, izdzirdēju helikoptera dūkoņu un nāca prātā atmiņas. No bērnības dienām man tā skaņa valdzina. Tā bērnišķi. Atceros, ka agrāk, īpaši vasarās, padomju militāristiem bija burtiski kā ēst prasības lidot virs pludmales tik zemu, lai cilvēkiem vajadzētu aiz bailēm pieplakt pie zemes. Reizi pa reizei tie nosēdās tur, kur tagad metāla žoga palieka Zvejnieku alejas galā. Precīzāk- aiz "Kursas" vēja ģeneratora.
Tā arī neesmu radis izskaidrojumu, ko helikopteriem bija jādara virs atpūtnieku galvām.
Bet mūsdienās viss pavisam citādi. Lai arī Latvijas militāristiem helikopteri tādi paši, lido viņi korekti, nevienu nebaida, nevienu netraucē. Vienīgo reizi, kad helikopters patiesi piesaistīja uzmanību, bija laikā, kad nogrima "Beverīna". Tad šie lidinājās burtiski virs koku galotnēm ar ieslēgtiem prožektoriem pāri pilsētai uz jūras pusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru