Uzreiz gan bildīšu, ka neesmu viens no tiem, kurš fano par "lieliskajiem" leišu ceļiem vai slimīgi kritizē pašmājas pēc kaut kādām fragmentārām ainām, kas redzētas citur. Tomēr jau kuro gadu (ja nemaldos desmito), es nespēju nobrīnīties par bijušo Rucavas muitas punktu. Braucot no Lietuvas puses viss ir tā, kā jau nomaļā pierobežā- samērā klusi, normāls ceļš, nomarķēts ar normāliem ceļu stabiņiem, sadalošām līnijām, nopļautu ceļmalu un puslīdz labu asfaltu. Pie pieturām gružu kastes. Vārdu sakot, viss kā jau vajadzētu būt, bet nekā īpaša. Tuvojoties Latvijas valsts robežai rodas sajūtas, ka tuvojamies kādai Ziemeļkorejai vai vismaz Baltkrievijai. Torņi, stabi, ēkas, brīdinājumi, būdas un drāšu žogi. Ja vēl stāvētu sargi ar suņiem un automātiem, starpības nebūtu nekādas. To visu vēl paspilgtina ēku aplupums, apzīmētās sienas, netīrie logi, netīrās ceļmalas, nenopļautie zālāji, aprūsējušie zīmju stabi. Šur tur krūmi jau pārauguši par kokiem un gluži kā labākajās maskēšanās paraugos bijušo Rucavas muitas punkta ēku no Lietuvas sedz koku puduri.
Nu labi, cik saprotu, tad šoseju no Rucavas līdz Liepājai labos. Vismaz tā valsts ceļu uzturētājs paziņoja. Tas protams notiks piecu gadu laikā pakāpeniski un tas ir diezgan loģiski. Bet kāpēc iepriekšējos piecus gadus un turpmākos piecus gadus, kamēr šoseja nebūs jauna, nevarētu uzturēt kaut vai vienkāršu kārtību un elementāru tīrību? Kāpēc gar šoseju Lietuvas pusē aug zaļa zālīte, kuru vismaz reizi mēnesī nopļauj, bet Latvijas pusē gar šoseju ir bedraina dubļu un smilšu masa, vietām pat divu metru platumā? No robežas līdz Rucavas krustojumam šī šoseja izskatās visšausmīgāk. Jo tuvāk Nīcai un Liepājai, jo labāk. Pie Liepājas šoseja un ceļmalas jau kā normālā valstī. Kāpēc tā? Ceļmala prot pļaut tikai Nīcā un Liepājā? Rucavā to nepieprot?
Nu ok, šosejas uzturēšanai naudas nav. Rucavas pašvaldībai naudas arī nav un izskatās, ka gribēšanas arī nav. Bet kāpēc paša valsts robeža nevar būt sakārtota? Es protams nezinu vai tās ēkas ir paredzēts atstāt vai nojaukt, bet kaut kas taču ir jādara. Lietuvas pusē robežpostenis ir korekti nojaukts. Ja nojaukšanai nav līdzekļu, varbūt vismaz ēku varētu korekti iekonservēt- ar ūdensizturīgu finieri aiztaisīt logus un durvis, satīrītu smilšu sanesumus, uzkrāsotu marķējuma līnijas uz asfalta, lai redzētu vismaz, kur braukt, nopļautu ceļmal un aizaugušās dobes pie posteņa. Vismaz varētu arī nojaukt tās pussabrukušās būdeles šosejas malā, kurās jau sāk krist ārā logi ar visiem rāmjiem. Darbs un izdevumi par dažiem simtiem, bet rezultāts būtu jaušams.
Esot Igaunijas pusē, ainu redzēju līdzīgu, mūsu pusē pamestība kā Černobiļā kamēr Igauņu robežas pusē bija skaists informācijas stends par Igauniju, soliņi ar gružu kastēm un lepni plīvoja Igaunijas karogs. Vai Latvijas valsts pusē nevar vismaz uzstādīt dažas gružu kastes un nolikt soliņus? Vai nevar uztaisīt vismaz apstāšanās vietu, kur nokārtot dabiskās vajadzības, lai nebūtu jāizbraukā ceļmalas? Šo es nu dien nesaprotu. Cik tad tas izmaksātu, ka to nevar atļauties? Cik tad Latvijā ir to nestrādājošo muitas punktu- desmit, divdesmit, simts? Nu bet nav tūkstošiem! Un Rucavas šoseja tomēr ir galvenais ceļš, kas savieno visu Kurzemi ar Eiropu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru