Tā kā bērnu dieniņās te esmu daudz pavadījis laika, redzētais mani ļoti nepatīkami pārsteidza. Nu protams, ka bērnības atmiņas visiem ir saldas, bet šoreiz ne par tām. Pirmkārt nevienam nav noslēpums, ka Papes ciems un pludmale faktiski nepieder Latvijai. Un tam ir dabiski iemesli- dažus kilometrus tālāk ir plašā Lietuva, kurai jūras līnijas tik pat kā nav. Vismaz 1/5 lietuviešu katru vasaru meklē iespējas doties uz vienīgo leišu pludmali Palangas apkaimē un lielā mērā tā vairāk atgādina Austrumzemēm līdzīgu miestu, kurā visus trīs vasaras mēnešus skan skaļa mūzika, notiek tirgošanās, nevis kūtortu. Un visādi citādi nekāda klusuma tur nav. Arī atpūta tur izmaksā visai dārgi un vietas visiem nemaz nepietiek arī. Tāpēc blakus esošā Pape leišiem ir kā medus maize. Pludmale, meži un ezers. Arī daba te olgus gadus skaitījās tik pat kā neskarta, jo jūrā bija padomju armijas poligons, kurā bombardēja jūras mērķus. Tagad Papē labākie nekustamie īpašumi jau sen izpārdoti mūsu kaimiņiem, kuri tajos diezgan prasmīgi saimnieko. Ko tur liegties. Daudzās privātmājās tapuši kempingi un pat diezgan grezni viesu nami. Šad tad lietuvieši pat gatavi pārkāpt jebkādus noteikumus un Latvijas likumdošanu, lai iekārtotu sev tīkamu vidi. Arī tur nav jēgas izlikties. Tiek izzāģētas priedes, būvēts bez atļaujām un izbraukātas agrāk tik unikālās Papes pļavas. Desmit gadus atpakaļ leišu atpūtnieki pat izraisīja postošu ugunsgrēku kā dēļ krāsmatās pārvērtas daļa ciemata.
Kāpēc tā te noticis? Kāpēc pie Liepājas valda latvieši, ir skaisti, bet Papē bardaks? Jāsāk ar to, ka vietējie latvieši dalās trīs daļās- vieni ir dusmīgi un ar neviltotu izmisumu bezspēcīgi lūkojās uz notiekošo. Jo patiesi, ir taču drūmi redzēt, ka skaistais Papes zvejniekciems zaudējis savu vēsturisko auru- klusās viensētas, kurās agrāk smaržoja kūpinātas zivis, gaisā nevirmoja vairs darvoto laivu smārds un piekrastes saulē jau sen nežāvējas tīkli.
Ir arī tādi, kas ir priecīgi izpārdot savu mantoto zemīti. Novads ir nomaļš un bez pārspīlējumiem to var saukt par nabadzīgu, tāpēc cilvēki, kas pārdod kādu daļu sava īpašuma, lai sakārtotu savu sadzīvi, ir jāsaprot. Daudzi laimi atraduši Liepājā, citi pat ārzemēs un sevi Papē dabiski vairs neredz. Taču ir trešā daļa. Tajā ir gan spekulanti, kas zemi no vietējiem izpirka par kapeikām un tagad to cenšas nopārdot par lielu cenu leišiem, gan tādi, kam pa lielam tādai "Papei un ko" ir uzkakāt. Diemžēl arī netrūkst vietējo pidriķu, kam viss ir po. To, ko ar lielu mīlestību pēc padomju armijas aiziešanas Papē sāka darīt, faktiski ir iznīcinājuši. Ir pilnībā nopostīts putnu vērošanas tornis papes ezera krastā. Lai arī tas nodega un gluži vainot tajā Rucavas novada varu nevarētu, tomēr vieta joprojām stāv kā pēc kara. Pa visu valsti slavenā un jauki iekārtotā vieta, uz kuru desmit gadus atpakaļ pat vedām viesus no tālajām ASV (un kuri pēc redzētā bija sajūsmināti), tagad ir aizaugusi. Pat informācijas stendi stāv netīri un ieauguši.
Lielākās šausmas ikvienam Papes apmeklētājam būs 8 km garais ceļš no Liepājas- Klaipēdas šosejas krustojuma. Jā, ceļu jāuztur valstij, saprotams. Tā tradicionāl to dara slikti. Taču kādēļ pašvaldība nevar ceļa malas sakārtot? Ar traktoru nopļaut malas, lai vismaz krūmi neskrāpētu mašīnu un gājējiem vai velobraucējiem būtu kur pamukt malā, kad kāds leišu "lidotājs" nesās ar kilometriem garu putekļu mākoni aiz sevīm, varētu gan. Varētu arī sakārtot un atjaunot informatīvās zīmes par apkārt esošajām apskates vietām. Varētu arī uzlikt kārtīgas brīdinājuma zīmes kā minimums trīs valodās- latviski, krieviski un arī lietuviski, ja reiz pagasts ir izpārdots šajā valodā runājošajiem. Un brīdināt būtu par ko. Par ātruma nepārsniegšanu, par gružošanu un sodiem, par pludmales izmantošanas kārtību, kurā starp citu, ir netīrs. Lai arī pludmales ir valsts īpašums, tomēr cik ap Baltijas jūru ir pašvaldības, kuru rīcībā ir pludmale? Ja Rucavā nav naftas, tai tagad ir kolosāla pludmale. Nesaprotu, kādēļ pludmalē nevar uzstādīt duci gružkastu. Nav naudas? Ir ļoti lēti varianti- armatūras stienis (pietiek ar 1,5m garumā), kam piemetināts burtiski aplis horizontāli pret zemi. Konstrukciju iedzen zemē un aplī iebāž kādu 80L gružumaisu, ko reizi dažās dienās nomaina. Kādēļ pie Papes bākas nevar uzstādīt vienu dēļu celiņu? Atbrauciet uz kādu no Liepājas pludmales celiņiem, apskatieties, cik elementāri to var sanaglot, ja neviens nezin. Nedomāju, ka vairāk par 10 kubikmetriem vajadzēs. Ja tam nav naudas, tad ir vēl lētākas iespējas izveidot taciņu. Piemēram, no tuvējās grants karjeras var atvest oļus. Nesaprotu, kādēļ unikālās Papes bākas apkārtni nevar ar elementāriem darbiem padarīt par labu apskates objektu, lai atbraukušie nelietuvieši te sajustos labi. Nostaigāt reizi mēnesī ar trimeri, reizi divās nedēļās satīrīt ceļmalas nav ļoti sarežģīti un dārgi arī. Un atcerieties, ka jāgriež arī krūmi grāvjos un ceļmalās,jo tās ir nezāles! Ja to izdara, vide būs sakoptāka un ērtāka kopšana būs cauru gadu. Neaizaugs tik ātri grāvji, netīreļu izmestie atkritumi nekrāsies.
Nolikt dažus soliņus, reizi gadā atjaunot informācijas stendus ir elementāri. Pielabot tos, ja kāds sabojā arī nav liela māka. Arī uztaisīt kādu sienu, kas atdalītu atkritumu konteinerus no stāvlaukuma nebūtu pārāk darbietilpīgi. To taču var izdarīt burtiski ar materiāliem, kas mētājas apkārt. Piemēram, no baļķiem un laukakmeņiem. Aizbrauciet dažus kilometrus aiz Lietuvas robežas un paskatiet, kā jaunie Papes zemju īpašnieki tur saimnieko. Starp citu, esmu gatavs apmaksāt Rucavas novadam kādu izglītojošu braucienu un uz vietas novadīt kādu lekciju. Varu sniegt bezmaksas padomus amatniecībā. Ja nepieciešams, esmu gatavs arī nopirkt āmuru, naglas, lāpstas, grābekļus, slotas. Aizdošu instrumentus- motorzāģi vai vēl šo to, lai sakārtotu Papes pludmales apkārtni. Esmu arī gatavs katru sezonu nopirkt gružu maisus pludmales gružkastēm. Domāju, būs cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt vēl dedzīgāk, taču jebkurā gadījumā, iniciatīvai jābūt Rucavas varas pusē.
Esiet tik labi, pastāstiet to kādam no tās puses, jo iespējams internetu tur lieto reti, cik noprotu.
Lielākās šausmas ikvienam Papes apmeklētājam būs 8 km garais ceļš no Liepājas- Klaipēdas šosejas krustojuma. Jā, ceļu jāuztur valstij, saprotams. Tā tradicionāl to dara slikti. Taču kādēļ pašvaldība nevar ceļa malas sakārtot? Ar traktoru nopļaut malas, lai vismaz krūmi neskrāpētu mašīnu un gājējiem vai velobraucējiem būtu kur pamukt malā, kad kāds leišu "lidotājs" nesās ar kilometriem garu putekļu mākoni aiz sevīm, varētu gan. Varētu arī sakārtot un atjaunot informatīvās zīmes par apkārt esošajām apskates vietām. Varētu arī uzlikt kārtīgas brīdinājuma zīmes kā minimums trīs valodās- latviski, krieviski un arī lietuviski, ja reiz pagasts ir izpārdots šajā valodā runājošajiem. Un brīdināt būtu par ko. Par ātruma nepārsniegšanu, par gružošanu un sodiem, par pludmales izmantošanas kārtību, kurā starp citu, ir netīrs. Lai arī pludmales ir valsts īpašums, tomēr cik ap Baltijas jūru ir pašvaldības, kuru rīcībā ir pludmale? Ja Rucavā nav naftas, tai tagad ir kolosāla pludmale. Nesaprotu, kādēļ pludmalē nevar uzstādīt duci gružkastu. Nav naudas? Ir ļoti lēti varianti- armatūras stienis (pietiek ar 1,5m garumā), kam piemetināts burtiski aplis horizontāli pret zemi. Konstrukciju iedzen zemē un aplī iebāž kādu 80L gružumaisu, ko reizi dažās dienās nomaina. Kādēļ pie Papes bākas nevar uzstādīt vienu dēļu celiņu? Atbrauciet uz kādu no Liepājas pludmales celiņiem, apskatieties, cik elementāri to var sanaglot, ja neviens nezin. Nedomāju, ka vairāk par 10 kubikmetriem vajadzēs. Ja tam nav naudas, tad ir vēl lētākas iespējas izveidot taciņu. Piemēram, no tuvējās grants karjeras var atvest oļus. Nesaprotu, kādēļ unikālās Papes bākas apkārtni nevar ar elementāriem darbiem padarīt par labu apskates objektu, lai atbraukušie nelietuvieši te sajustos labi. Nostaigāt reizi mēnesī ar trimeri, reizi divās nedēļās satīrīt ceļmalas nav ļoti sarežģīti un dārgi arī. Un atcerieties, ka jāgriež arī krūmi grāvjos un ceļmalās,jo tās ir nezāles! Ja to izdara, vide būs sakoptāka un ērtāka kopšana būs cauru gadu. Neaizaugs tik ātri grāvji, netīreļu izmestie atkritumi nekrāsies.
Nolikt dažus soliņus, reizi gadā atjaunot informācijas stendus ir elementāri. Pielabot tos, ja kāds sabojā arī nav liela māka. Arī uztaisīt kādu sienu, kas atdalītu atkritumu konteinerus no stāvlaukuma nebūtu pārāk darbietilpīgi. To taču var izdarīt burtiski ar materiāliem, kas mētājas apkārt. Piemēram, no baļķiem un laukakmeņiem. Aizbrauciet dažus kilometrus aiz Lietuvas robežas un paskatiet, kā jaunie Papes zemju īpašnieki tur saimnieko. Starp citu, esmu gatavs apmaksāt Rucavas novadam kādu izglītojošu braucienu un uz vietas novadīt kādu lekciju. Varu sniegt bezmaksas padomus amatniecībā. Ja nepieciešams, esmu gatavs arī nopirkt āmuru, naglas, lāpstas, grābekļus, slotas. Aizdošu instrumentus- motorzāģi vai vēl šo to, lai sakārtotu Papes pludmales apkārtni. Esmu arī gatavs katru sezonu nopirkt gružu maisus pludmales gružkastēm. Domāju, būs cilvēki, kas ir gatavi palīdzēt vēl dedzīgāk, taču jebkurā gadījumā, iniciatīvai jābūt Rucavas varas pusē.
Esiet tik labi, pastāstiet to kādam no tās puses, jo iespējams internetu tur lieto reti, cik noprotu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru