Līvas ciema tirgus 2012

Ir noslēdzies divu dienu Līvas ciema tirgus maratons. Esmu bijis klāt visos Līvas ciema tirgos, tādēļ nolēmu mazliet padalīties pārdomās. Lai kā man to negribētos, jāsaka, ka šoreiz Līvas ciema tirgus izrādījās krietni plānāks par pērnajiem gadiem. Tam gan ir objektīvi iemesli, par kuriem lasāms te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/izklaide/tirgus-izdevies-bet-ir-ko-pardomat-galerija-video/ ,bet savā ziņā tas pat ir dabiski, jo kad notika pirmie Līvas ciema tirgi Siena tirgū, tie bija burtiski stāvgrūdām pilni ar andelmaņiem, māksliniekiem, pircējiem vai vismaz skatītājiem. Jo nekad iepriekš nekas tāds nebija noticis. Protams, ar katru gadu kaut kas mazinājās, kaut kas nāca klāt. Kad Līvas ciema svētkus pārnesa uz Promenādi, tā bija jauna un izcila ideja, svaiga vēsma. Tirgus atkal piepildījās un jautrība sita augstu vilni. Pērn labā atmiņā palika biedrības "Radi vidi pats" rosība Līvas tirgū. Izceļu to tādēļ, ka vēlos pievērst uzmanību tam, ka ne vienmēr viss ir balstīts uz dārgu komerciju, bet visu var izdarīt atraktīvi un interesanti ar mazu rocību. Arī šogad nācās secināt, ka tieši tāpat kā agrākos gados, Līvas ciema svētkiem nav izdevies atrast savu unikālo identitāti. Jā, ir tirgotāju teltis ar dažviet stilizētu tautiskumu, pavardi, kuros top ēdiens zem klajas debess, šur tur skan dažādi meldiņi. Bet nav atrasta tā nots, kuras dēļ kādam neliepājniekam vajadzētu braukt uz Liepāju, lai te jautri pavadītu laiku. Protams, ir preces, ko simtiem andelmaņu piedāvā, ir kādi kārumi un daudzas lietiņas ir gana jaukas, bet tai pašā laikā, tās ir tik tradicionālas šādiem tirgiem- apgleznotas krūzītes, māla podiņi, koka karotes, filca rūķa cepures, visādi žābo, lupatu brošiņas, krelles un citas greznumlietiņas. Protams, protams, ir jau daudz interesantu lietiņu, kuras mājsaimniecībai labprāt iegādātos arī es. Taču man, cilvēkam, kurš ir bijis pilnīgi visās Līvas ciema andelēs, vienkārši vairs nebūtu kur dzīvot, ja es katru gadu būtu pircis šos krikumus, bez kuriem citkārt var iztikt. Tā vietā man ar bērniem būtu gribējies vairāk iespēju piedalīties kādās aktivitātēs, kas nebūtu pārlieku marginālas. Piemēram, vizināšanās ar kādu laivu, kārtīgas latviešu šūpoles bērniem utt. Izpalika arī iespējas uzkāpt uz kāda no kuģiem, kas bērniem un no jūras tālāk mītošiem ir lielisks piedzīvojums. Neatradu šajā tirgū arī to, kas uz vasaru un Līgo svētkiem būtu bijis vajadzīgs gan man, gan daudziem citiem- siera taisīšanas vai alus darināšanas meistarklases. Neko neatradu arī no tā, kas man šīm nodarbēm būtu vajadzīgs. Ne apiņu, ne iesalu, ne muciņu. Arī pirts slotu siešanas neredzēju, kaut tieši tagad labākais laiks tādām nodarbēm. Protams, esam maza valsts un Liepājā ir mazs tirgus, lai te cerētu uz Oktoberfest apjomiem, taču šie labie piemēri tomēr ir jāņem par mērķi. Vienmēr esmu teicis- nevajag izdomāt neko jaunu un neko nevajag atlašēt vai dublēt, mēģinot savstarpēji konkurēt. Spilgts piemērs, ka vienās un tajās pašās dienās lielus uz etnogrāfiskajām tradīcijām balstītus svētkus centās uzrīkot gan Liepāja, gan Grobiņa. Un blakus tam svētdien Saldū vēl notika lielā sadziedāšanās. Un ko tad brīnīties, ka svētdien Promenādē diezgan patukši. Es protams uz visu skatos diletantiski un kā patērētājs, bet varbūt vajadzēja Līvas ciemu rīkot piektdien un turpināt līdz vēlai naktij, bet Grobiņā šo lietu varēja turpināt sestdien visas dienas garumā līdz pat vēlai naktij. I cilvēkiem būtu iespēja bez liekām raizēm pabūt abos lieliskos pasākumos, it abas pilsētas tiktu pie plašiem pasākumiem. Un ja vēl abas pilsētas vienotos, ka abi svētki ir vienu otru papildinoši, vispār būtu sapņaini. Nu kaut kā tā. Bet protams, slikti jau nebija. Tāpēc te būs video!