Tā kā vairāk nekā sava mūža trešdaļu esmu nodzīvojis Krišjāņa Valdemāra ielā, tik pat kā visu, kas uz tās risinās, ievēroju. Tādēļ šoreiz vēlos pastāstīt, kā iela tiek uzturēta kārtībā. Viens no redzamākajiem notikumiem uz mūsu ielas bija ilgi gaidītais tramvaja sliežu remonts. Nieka trīs gadus atpakaļ ikviens, kas braucis vai gājis pa šo ielu, atceras, ka visu vasaru tā bija izrakņāta.
Pēc sliežu remonta sekoja ūdens roru nomaiņa. Laikam jau arī lietus ūdeņu notekas tika mainītas. Arī tas risinājās diezgan ilgi. Un visi bija bezgala pacietīgi un pateicīgi reizē, jo šie darbi bija ļoti svarīgi. Tad sekoja ilgi gaidītā asfalta seguma nomaiņa, ko veica liepājniekiem labi zināmais "Aizputes ceļinieks". Arī asfalta remonts vilkās diezgan ilgi. Bet arī tas nespēja sabojāt ielas iemītnieku prieku, jo beidzot taču iela tiks pie jauna asfalta!
Bet tad sākās brīnumi. Pirmkārt jau pārsteidza sliežu remonts. Iespējams, ka tieši tajā posmā, kur tika mainīti gulšņi un vēl kas, ir tīri labi, taču pārējās ielas garumā troksnis un vibrācija, ko rada tramvajs, ir baisa. Var jau saprast tramvaju parku, ka naudas nav, taču tad jāmeklē kāda alternatīva- jāsamazina tramvaju ātrums. Bet nekā. Nieks, ja māja vibrē, bet kad sāk lūzt trotuāri, sprēgāt mājas pamati un sienas, metas šermuļi. Tātad- kaut kas jau nav kārtībā. Tad sekoja brīnumi ar lietus ūdens notekām. Tās izrādījās apbrīnas vērtas- veselas ūdens lāvas krājās ap šīm notekām, kamēr noteku akas stāvēja sausas. Neesmu inženieris un šo komunikāciju uzbūves speciālists, taču kaut kādas šaubas palika. Visbeidzot pienāca 2008. gada nogale, kad sals pacēla jauno asfaltu. Īpaši dramatisks tas palika tieši gar sliedēm. Un kāda izskatās pēdējo trīs gadu laikā remontēta iela, var aplūkot ikviens, kas staigā vai braukā pa Krišjāņa Valdemāra ielu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru