Grīzupes ielas geto.
Kad vārījāmies trekno gadu sulā un ļaudis dzinās pēc dzīvokļiem, kas bieži vien kopš Staļina valdīšanas laikiem bija mainījušies pavisam maz un bija gatavi par tiem maksāt tik pat, cik par labu mitekli Berlīnē vai kādā citā Eiropas lielpilsētā, Liepājā joprojām stāvēja tukši nami, kuros dzīvot šķistu īsta bauda. Vismaz svaigā gaisa, meža klusuma un skata dēļ. Viena no tādām vietām ir Grīzupes iela. Es gan nezinu kādēļ šie nami palika nenobeigti, taču šī vieta man allaž šķitusi burvīga. Protams, ja vien līdz ar pamestajām augstceltnēm arī apkārtne tiktu uzposta. Bet nu, kad mitekļi nevienam vairs nav vajadzīgi, kas ar tiem notiks, atliek vien minēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru