 |
| Kaiju tusiņš. |
Pēc ziemas pirmo reizi devos pacierāt ap Gulbju dīķīti. Reiz jau teicu, ka
pēc pamatīgās rekonstrukcijas nekādas īpašas sajūtas šis M.P.Berči pseido vēsturiskais objekts subjektīvi man vairs nesniedz. Protams, var jau bilst, ka ir labāk nekā bija, tomēr šis bezpersoniskā Rožu laukuma klons ir kļuvis bezpersonisku Gulbju dīķīti. Un ne vairāk. Atļaušos apšaubīt to, ka uz sintētisko Berči lolojumu steigs lūkoties ārzemju tūristi. Viņi meklē senatnes elpu- nosūbējušus jumtus un saplaisājušas sienas. Vienuvārdu sakot, pasaulei mēs esam interesanti ar savu vēstures pieskārienu nevis špakteļmasas steriliem mūriem un UPTK betona trotuāriem. Iespējams, ka
ar laiku betona trotuāri piedils un novecināsies, dīķa malas apsūnos un kopējā aina būs krietni labāka. Iespējams, Taču šodien manu uzmanību pievērsa desmitiem kaiju, kuras še jūtas ļoti labi. Vismaz es pirmo reizi redzēju, ka Gulbju dīķīti ir ieņēmušas kaijas.
Starp citu,
par kaijām esmu bieži domājis. Vai Daugavpilī ir kaijas? Kāds zin?
3 komentāri:
tas ir zīriņš nevis kaija!! :D
Es jau reiz atzinos, ka putnus nepazīstu. Tādēļ man tā ir kaija! Turpmāk zināšu.
Pēc bildes jau nepateiksi, ka tas ir Gulbju dīķis- iemācies fočēt, lai redzētu kur tas ir.
Ierakstīt komentāru