trešdiena, 2010. gada 7. aprīlis

Dienvidrietumu mikrorajona aizmirstā ūdenskrātuve

Dīķītis, kas varētu tapt par īstu rajona pērli.
Kādu laiciņu iepriekš še ieliku bildi, kā te izskatījās 2003. gada pavasarī. Nu pagājuši septiņi gadi un kādas pārmaiņas? Redzams, ka pavasaris tāds vēls, redzams, ka baltajam piecstāvu namam fonā jauns jumts. Un redzams, ka agrāk tik iemīļotais pīļu dīķis pilns ar drazām. Ak jā, kad izlasīju, ka ar pamatīgu novēlošanos pašvaldība izveidoja publisko slidotavu Raiņa parkā, uzreiz iedomājos, kādēļ gan šiem pašiem nolūkiem neizmanto šīs ūdenskrātuves, kas slidošanai kā radītas. Vien nelaime, ka neviens par šiem dīķīšiem tā pa īstam nerūpējas. Respektīvi- niedres jāizpļauj rudenī pirms ledus, nevis, kad ledus, koka zari, kas krīt ūdenī un ledu padara nederīgu slidošanai, jāizzāģē pirms tie saķēpā ūdeni. Un pietiktu vien ap dīķīti ierīkot dažus soliņus, gružkastes un gatava superīgākā slidotava ziemā. Bet vasarās super vietiņa atpūtai pie ūdens.

Nav komentāru: