Imants Sudmalis jutīsies labāk

Liepājas muzejs šogad piedzīvojis grandiozākās pārmaiņas kopš ēkas uzbūvēšanas – renovēta ne tikai galvenā ēka, bet vēl trīs citas. Lai redzētu, kas muzejā paveikts, 31. oktobrī te tika aicināti Liepājas pašvaldības vadība un žurnālisti.
Mazliet vairāk par to te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/muzeja-eka-partapusi-muzeja-kompleksa-galerija-video/

Rudentiņš...

Rudie lauki.

Lai uzmundrinātu no sliktām ziņām un citām likstām nogurušos tautiešus, sabiedrībā pazīstami cilvēki, nespēdami izdomāt neko citu, apelē pie tā, ka latviešiem ir paveicies, jo te ir skaista zeme, skaistas tautasdziesmas un piemetina klāt vēl līdzīgas pļāpas. Taču ej nu ieskaidro cilvēkam Rīgā vai citā Latvijas pilsētā, kas nostrādājies kā vergs uz galerām par 300Ls uz rokas, ka viņam ir paveicies būt Latvijas iemītniekam. Ej nu iestāsti cilvēkam no kāda miesta, kas reāli izmirst, jo cilvēki no tā bēg prom, kurā nedēļas jautrākā nodarbe ir alum līdzīga divlitru šķidruma vai citas suslas iegāde un tukšošana. Ej nu pacel vīrieša garu, čāpstinot pantiņus par latvieša darba tikumu, ja vīram jānāk mājās pie sievas un bērniem, bet naudas kā nav tā nav. Un runas par gaišo nākotni katru gadu skan no jauna un jauna...
Mums apkārt tiešām ir burvīgas gadalaiku pārmaiņas, kuras visbiežāk aiz mūžīgām naudas likstām aizmirstam, jo prātā griežas vien domas par dramatiskajiem apkures rēķiniem, neskatoties, ka dzīvojam burtiski mežu ielokā, uz kūdras, starp milzu lapu kaudzēm un vējos, kas viss pēc būtības ir dabisks un videi draudzīgs enerģijas iegūšanas materiāls. Kurzemnieki siekalojas, runājot par jūras delikatesēm- reņģēm un mencām, laucinieki sūkstās, ka nav ar ko kurināt savu lauku namiņu, bet pilsētās cilvēki stāv rindās pēc pārtikas palīdzības pakām ar poļu makaroniem... Nu gluži vai ainas no aizspogulijas.
Un tomēr... Latvija ir skaista zeme, kurā dzīvo labi cilvēki, kas tik tiešām ir darba rūķi un zvērīgi pacietīgi. Strādājam tā, cik slinkais grieķis pat ļaunākajos murgos nav redzējis. Tāpēc baudam dzīvi!

Zelta rudens Karostā

Karosta nav tikai mītisku vēstures līkloču vieta. Šajā gaužām mierīgajā Liepājas nostūrī dažādos veidos var tvert ainiņas, kuras citkārt nav iedomājas bez īpašas iestudēšanas. Te var gleznot, dzejot, fotografēt vai vienkārši uzņemt burvīgo enerģiju. Ja atklāti, apstājoties uz pāris minūtēm, pat elpa aizrāvās, ieraugot šo dzelteno liepu  lapu paklāju Atmodas bulvāra malā, Lāčplēša parkā.
Lūk, to es saucu par Liepājas rudeni!

Dinamo atkal Liepājā!

Lai kā dažs "Dinamo" klerks šņāktu par Liepāju, te klubs allaž tiek pie labiem rezultātiem.

26. oktobrī Kontinentālās hokeja līgas regulārā čempionāta spēlē Rīgas "Dinamo" savā laukumā, spēlējot gan Liepājā, ar 6:3 pārspēja Jekaterinburgas "Avtomobilist".
Un lai arī šī sezona dinamiešiem pagaidām, nav tā veiksmīgākā,toties Liepāja izrādījusies atkal veiksmes saliņa. Vajadzīgā brīdī gūta uzvara un trīs punkti!
Par to, ka Liepājā jāspēlē biežāk, jo te "Dinamo" pavada veiksme, pie komandas ģērbtuvēm pauda arī komandas treneris Artis Ābols. Tiesa, turpat kāds blakus stāvošais "Dinamo" kungs (uzvārdu neminēšu, lai pats kaunās) sašķobījās un teicās, ka te jau nevar normāli paspēlēt (sekoja klasiskā galvaspilsētas frīku domugraudi par mazo ietilpību un vēl sazin ko). Augstprātīgais kungs gan piemirsa, ka pašreiz paši rīdzinieki lielā mērā joprojām ir "bomži", kuriem nav pat tādas halles kā Liepājai...
Te par spēli mazliet vairāk: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/sports/dinamo-uz-liepajas-ledus-izcina-uzvaru-galerija-video/

Vingrosim veseli!

Veselā miesā vesels gars!

25. oktobrī Vaiņodes ielas galā, blakus veloceliņam, pulcējās tuvējo māju iedzīvotāji un ielu vingrotāji, lai ar paraugdemonstrējumiem atklātu vingrošanas laukumu. Ari Liepājas mēra vietnieks Gunārs Ansiņš izmēģināja spēkus pie jaunām uzpariktēm.
Mazliet vairāk var palasīt te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/atklati-divi-ielu-vingrosanas-laukumi/

Politiskās kaislības pie "Liepājas metalurga"

Vizuālam spēkam tika liktas lietā arī lelles.

Trešdien Brīvības ielā pie "Liepājas metalurga" biroja ēkas sapulcējās ducis protestantu pret rūpnīcas izraisītām smakām pa vasaru. Arī rūpnīca nepalika parādā un uz pretpiketu sapulcējās vismaz trīs reizes vairāk cilvēku.
Kā tas bija, var palasīt te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/ar-gazmaskam-un-plakatiem-grib-paskubinat-liepajas-metalurgu-galerija-video/

Nepazaudēt Liepājas dvēseli

Kādā Dīķa ielas pagalmā ieraudzītais sasildīja sirdi...

Agrāk es ārkārtīgi dramatiski skatījos uz katru veco namu, kuru nav glāstījusi celtnieka gādīgā roka. Šķiet, es šādās kategoriskās formās neesmu viens. Vairums no mums taču izvēlas plastmasas logus un vienkāršus risinājumus savas dzīves telpas iekārtošanai. Taču tad satikos ar cilvēkiem, kas mīt zemēs, kurās visu veco turot cieņā pat tad, ja nams esot pa pusei sabrucis. Jā, gan jau nojauks vai atjaunos, bet ja tas labi iederas pilsētas ainavā un nevienu neapdraud, tam esot jāstāv. Un kā reiz burtiski tagad uzklausīju kādu Liepāju apmeklējušu viesi. Viņasprāt Liepāja gandrīz apsteigusi Ventspili pēc vizuālās sakārtotības. Braucot no Rīgas pa Brīvības ielu pat radusies lielpilsētas sajūta. Taisnas un gaišas ielas, daudz luksoforu, ceļa zīmes, spilgti trotuāri un veloceliņi, daudz gaismas reklāmas ielu malās, kā sēnes pēc lietus izslējušies stikloti veikali. Gandrīz katrā krustojumā rokot, asfaltējot, bruģējot un citādi ieviešot ko jaunu. Salīdzinot ar citām vietām, Liepājā pārmaiņas notiek gandrīz ik gadu.
Taču viņu baidot, ka Liepāja var palikt tik pat sterila kā Ventspils, kura esot pilsēta bez dvēseles, lai kā paši ventspilnieki to negribētu dzirdēt. Iespējams, citi domā savādāk, taču viņai nesilda sirdi plastmasas govis, betona bruģis ar izravētām spraugām un ielas, kuras klāj vienveidīgi sarkani klucīši. Skaistums esot nostaigātu kāpņu pakāpienos, misiņa rokturos, kuri spīd, jo gadu desmitiem tos tvēruši tūkstošiem plaukstu, saplaisājušos koka rāmjos, uz kuriem jaušami otu triepieni, bruģakmenī, kuru deldējuši kumeļu pakavi un ormaņu riteņu stīpas. Tieši tādēļ viņa gribētu būt liepājniece, nevis ventspilniece. Liepājā šīs sajūtas joprojām esot ārkārtīgi dzīvas, neskatoties uz lielām pārmaiņām, kas šeit notiekot katru dienu. Viešņas prāt Liepājai nevajag baidīties no Vecliepājas satrupējušiem namiņiem, mazliet greiza bruģa vai sarūsējušas numura zīmes. Jaunliepājai nevajag cinkotu laternu stabus, ja šur tur joprojām redzami vecie un zaļie impregnētie baļķi laternu roru vietā. Liepājniekiem nevajag prasīt, lai pilsēta asfaltē katru smilšaino ieliņu, jo tieši tās šeit brauc lūkot tūristi. Un liepājniekiem nevajag prasīt no sētniekiem, lai viņi skrubina no mauriņa katru nodzeltējušo lapu rudenī. Jo tik daudz liepu lapu kā Liepājā nav redzēts nekur!

Ko jūs par to domājat?

Tīrai Baltijas jūrai

Ekskavatori sagatavo vietu attīrīto notekūdeņu caurulei, kas gulsies 1.3 km tālu jūrā.

Tā kā jau sen gribēju izstaigāt attīrīšanas ierīces, ar interesei lasīju, ka Šķēdes jūrmalā notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kopš vasaras norit vērienīgi būvdarbi – top jaunais 1,3 km garais izvads jūrā. Paši būvdarbi gan bija mazāk estētiski baudāmi, bet vislielāko interesi raisīja tieši attīrīšanas process. Par nelaimi nebiju paņēmis  šādos pasākumos nepieciešamo 10mm platleņķi, taču arī bez tā ieraudzīju daudz jauna.
Vairāk par būvniecības gaitu var uzzināt te: www.irliepaja.lv/lv/raksti/vide/top-gadsimta-buve-notekudenu-izvads-jura-galerija-video/

Bez upuriem

Drēgnā 22. oktobra pievakarē nepatīkams atgadījums noticis Kazdangas ielā, kur aizdegās kāds namelis. Par laimi, visi dzīvi un veseli. Jo liesmas laikus tika pamanīta, savukārt ugunsvīri ieradās ātri.
Mazliet vairāk te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/kriminals/liesmas-gandriz-laupa-divu-cilveku-dzivibas-galerijavideo/

Apceļosim dzimto zemi rudenī!

Katra pazīstamākā vietiņa rudeņos izmainās līdz nepazīšanai.

Braucot no laukiem neviļus sanāca īsta ekskursija. Nu neba nu es pirmo reizi pa Klaipēdas šoseju brauktu, taču šogad rudens izrādījies ārkārtīgi kolorīts. Burtiskā nozīmē, ja kas. Tik krāsainu rudeni neatminos sen. Un tā kā drīz sola aukstu laiku, ir pēdējās dienas, lai mēs visi izbaudītu šo rudens burvību!

600 jaunie koristi pieskandina Lutera baznīcu

Baznīca ir kā radīta šādiem megakonceriem.

Piektdienas pēcpusdienā iespaidīgs pasākums risinājās Liepājas Lutera draudzes dievnamā, kur sapulcējās bērni no dažādām Latvijas vietām, lai kopīgi vienotos dziesmās. Un kā jau bija gaidāms, lieliskajā baznīcā skanēja iespaidīgi.
Tiesa gan, mazliet pārsteidza, ka nams nebija stāvgrūdām pilns ar klausītajiem. Un ja atklāti, par šī koncerta notikšanu uzzināju gaužām nejauši- no savas meitas, kura bija viena no 600 balstiņām. Tāpēc teikšu, ka mazliet sirsnīgāka pasākuma reklamēšana tomēr bija nepieciešama.
Un vēl, diezgan skumji bija redzē, ka Lutera baznīca brēktin brēc pēc remonta, tostarp jauna jumta. Domnieki, kristieši, kultūras ļaudis un visi labas gribas liepājnieki, palīdzēsim dievnamam!
Dažas bildes vēl te: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/bernu-kori-pieskandina-lutera-draudzes-baznicu/

Vecliepājas rudenīgais skats no Sv. Annas baznīcas torņa

Vecliepāja rudenī nobur pa lielam!

Šodien atkal bija jauka,jo jauka diena. Gan 18. oktobris izrādījās pagalam saulains un mīlīgs, ļaujot izbaudīt rudenīgo Liepājas dzestrumu, gan arī tādējādi, ka palaimējās uzkāpt Sv. Annas baznīcas varenajā tornī, kurš nepelnīti, atšķirībā no Sv. Trīsvienības katedrāles torņa ir krietni mazāk zināms Liepājas ainavu vērotājiem.
Jāsāk ar to, ka pārsteidza, ka tornis ir pamatīgi uzposts. Vismaz tiktāl, lai tornī varētu uzkāpt apmeklētāji un justies pietiekami ērti. Tiesa gan, jārēķinās, ka pats sākums, lai iekļūtu torņa iekšienē, ir diezgan piņķerīgs, jo šaurās un stāvās trepītes laikam taisītas maziņiem cilvēciņiem. Tāpēc ieteicams nenokrāmēties ar lielām paunām un būt ērtos apavos. Dāmām augstpapēdenēs te nākt nevajadzētu.
Bet tālākais jau ir ar ērtībām. Ja cilvēkam nav bail no augstuma, tad droši jākāpj. Par to baidīšanos gan saku cita iemesla pēc. Neba nu jābaidās krist no torņa. Lieta tāda, ka torņa iekšpuse ir vistiešākajā nozīmē tukša, proti, no viena stāva līdz nākamajam nākas kāpt pa koka trepēm un sajūtas nu dien dīvainas.
Atškirībā no Sv. Trīsvienības baznīcas torņa iekšienes, Sv. Annas baznīcas tornī ir ļoti gaišs. Fotografēt ir viegli. Pat ar telefonu sanāks labi skati. Taču, ja tai pašā laikā Lielās ielas katedrāle var lepoties ar iespaidīgu skatu laukumu, diemžēl te tāda nav. Taču ir ērti atverami logi un iespaidīgas ainas aiz tiem. Tas gan vairāk attiecas uz fotogrāfiem.
Un visbeidzot, kad nokļūts pašā augšā, iespējams redzēt Vecliepāju visā tās krāšņumā. Rudens Liepāju padara vienkārši neatvairāmi skaistu.
Ak, jā.Baznīcas personāls ir ārkārtīgi atsaucīgs. Uzkāpšana varētu teikt ir par simbolisku cenu, ko par maksu grūti nosaukt. Droši, ejiet, kāpiet augšā un baudiet Liepāju!
Mazliet ieskats iekšienē te: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/liepajas-lepnums-svannas-baznicas-tornis/

Liepājas teātrī muzikāla pirmizrāde "Pelnrušķīte"

Allaž smaidošajai Sigitai Jevgļevskai nācies iejusties ļaunās pamātes lomā.

Liepājas teātris uzvedis vēl vienu pirmizrādi- šoreiz muzikālo izrādi "Pelnrušķīte”. Galvenās lomas tikušas Laurai Jerumai un Edgaram Ozoliņam. Izrādē piedalās arī citi teātra spīdekļi- Sigita Jevgļevska, Kaspars Gods, Anete Berķe, Ilze Jura, Marģers Eglinskis, Anda Albuže, Gatis Maliks, Pēteris Lapiņš, Ivars Krastiņš un Ģirts Lukevics.

Arī Ventas ielā jaušamas tramvaja līnijas aprises

Nespēju atturēties no minūtes uzmanības tramvaja līnijas tapšanas procesam, par cik šķiet, ka nav iespējams no tām sajūtām izbēgt pat tad, ja tramvaju neizmanto. Jo Liepājā tie celtniecības darbi ir tik pamanāmi un visurnotiekoši, ka negribot jābūt kā celtniecības dalībniekam.
Bet šoreiz par to, ka nu arī Ventas ielā redzama gaisma tuneļa galā, jo būvnieki šo ielu sauca par vismazāk gatavo būvniecības procesā. iemesli tam bija dažādi. Pirmkārt kā jau padomju okupācijas laikā ierasts, komunikācijas vilka un raka tur, kur bija vieglāk vai dzērumā spēja atcerēties. Vārdu sakot, zem Ventas ielas bija vesels komunikāciju zirnekļu tīkls. Nu viss salabots un sākusies ceļa seguma montāža. Te tramvajs ripošot pa pašu ielas vidu un skata ziņā iela līdzināsies mazam vācu miestiņam. Atliek mazliet vēl pagaidīt, tad jau redzēsim skatu tuvāku pabeigtībai!

 

Seno dvašu izbaudot

Latvijā nav klinšaino krastu fjordu, toties ir dabas doties Kurzemes stāvkrasti no Šķēdes līdz pat Jūrkalnei. Savukārt cilvēka dotie betona krāvumi starp Karostu un Šķēdi jau sen kļuvuši ne tikai par fotogrāfu meku, bet ir ari iespaidīga vieta sajūtu ķeršanai. Esat te bijuši? Ja nē, pēdējais laiks steigties šurp, jo Karostas cietokšņa drupas visiespaidīgākās tieši rudens vējos.Un tad arī labākais ir laiks piedomāt, kā te bijis 100 un vairāk gadus atpakaļ, mēģinot krēslas stundās saskatīt kādus aizgājušo laiku karavīru un lielgabalu ēnas...

Liepājas basketbolam liels notikums

Žurnālistu klātbūtnē kompānijas „Triobet” vadītājs Veiko Krūnbergs un kluba „Liepājas Lauvas” direktors Artūrs Košeļevs parakstīja kluba sponsorēšanas līgumu, kas nozīmē, ka liepājnieku komanda tagad nesīs arī citu nosaukumu- "Liepāja/Triobet".
Mazliet vairāk par to te: http://www.irliepaja.lv/lv/raksti/sports/lauvas-triobet-aprupe-koselevs-bingo-galerija-video/

Roku darbs

Kā zināms, tad pats dārgākais skaitās roku darbs. Tas ir gana ekskluzīvi visās jomās. Gan ražošanā, gan pakalpojumu sniegšanas lauciņā. Tāpēc tirdzniecības centrā "Baata" tiek piedāvāta iespēja pašiem piedalīties pie rotējošo durvju stumšanas. Ekskluzīvi taču!

 

Spēka diena

Saulīte.

6.oktobrī visā valstī, tostarp Liepājā risinājas Vislatvijas Spēka diena, kuras laikā liepājniekiem divās vietās- 5. vidusskolas un bijušās 31. arodskolas sporta laukumā bija iespējams tikt pie akcijas T krekla.

Tosmares kolorīts

Tosmarē joprojām viss mierīgi.

Joprojām vairums Latvijas ļaužu, kuri satiek kādu liepājnieku, visu pirms prasa par Karostu. Vairums cilvēkiem Karosta joprojām ir tāda kā Latvijas Černobiļa. Vēl ir tāda grupa cilvēciņu, kas pilnā nopietnībā uz Karostu ved Liepājas viesus un stāsta visādas šausmu lietas. Un pat baida atbraucējus, ka Karostā ir bīstami. Un vēl ir arī tādi, kas pie pilnas pārliecības aicina uz Karostu nebraukt, kad satumst. Jo te jau viss kas varot notikt!
Bet patiesībā, cilvēki maldās. Karostā viss ir labi. Te tiek atjaunoti nami, labotas ielas, nojaukti grausti, uzstādīts jauns apgaismojums. Protams, Karostā atkal saimnieko militāristi, taču par laimi tie ir mūsu pašu kara jūrnieki un zemessargi.
Protams, Karostā ir daudz pamestu namu, kurus vajadzētu salabot.
Un tomēr, ja esat nolēmuši pabaidīt Liepājas viesus, labāk aizvediet viņus uz Tosmari. Arī te jūs neviens nenosītīs. Par laimi. Un arī te jūs neredzēsiet nomaldījušos padomju karavīrus ar kalašņikoviem. Un arī pižiku kaudzes te sen vairs nav.
Bet ir pavisam cita lieta, proti, Tosmare ir spilgta vizualizācija padomju režīmam, ko Latvijas iemītniekiem derētu atcerēties vai jauniešiem ieraudzīt. Drausmīga padomju armijas arhitektūra, kurā izmitināja tūkstošiem svešzemju militāristu ģimenes. Mājas, kuras būvēja melnīgsnēji vīri no Vidusāzijas un kas tādas lietas kā līmeņrādis nemaz nepazina. Ielas, kuras asfaltēja tieši uz melnzemes un tagad atgādina kartupeļu laukus. Bērnu laukumi, kuru galvenā izprieca maziem tosmariešiem bija zemē ieraktas riepas.
Šur tur sastopami nelaimīgi cilvēki, kuri joprojām klusībā katru rītu ieslēdz radio, klausoties vai nav atgriezusies sarkankarogotā Baltijas kara flote. Te aiz logiem joprojām redzami mazdārziņi, kurus ierobežo ar durvīm, dzeloņdrātīm un dēlēm, kas nākušas no ieroču kastēm. Šur tur joprojām tiek krāsotas smago automašīnu riepas, lai tās pārvērstu par puķu dobītēm. Māju sienas te neappūš ar krāsu flakoniņiem, bet glezno ar darvainu pindzeli, kas samērcēta vecā un brūnā grīdas krāsā, lai uzrakstītu, ka Antons mīl Svetu. Un šur tur pie namu kāpņu telpām stāv jiftīgi zaļi koka soliņi, uz kuriem mīl sēdēt vietējās tantiņas raibos un biezos lakatos, lai pačalotu par laikiem, kad "Baltikas" klubā reiz notika fantastiski deju vakari, kad par siltumu varēja tik pat kā neko nemaksāt un vispār viss bija labāk.

Paklāji ir tīri?

Sētnieku kiborgs.

Reiz, skatoties jūtubē, kā Krievijā kāds traktorelis ar slotām, it kā tīrot ielas, sacēla īstu putekļu un smilšu tornado, smējāmies kā kutināti. Vakar šādā mākonī nokļuvu pats Kalpaka un Flotes ielas krustojumā. Smieklu protams bija mazāk...
Starp citu, pamanījāt, ka mašīnai stūre ir otrā pusē? Pirmā doma, mašīna no Anglijas. Bet nē. Viss ir tīri praktiski. Tas tādēļ, ka par šoferi padomāts, jo tam taču jātīra ielas malas, kas atrodas pa labi.
Ja kas, šis nav vienīgais ielu sūcējs Liepājā: http://www.liepajnieks.lv/2011/05/lielakais-puteklu-sucejs-liepaja.html
Un vispār, pētu, šo mašīnu bildēšana man riktīgi iepatikusies: http://www.liepajnieks.lv/2012/03/smilsu-sucejs-atkal-ielas.html

Золотые купола

Lapas sāk zeltoties, neskatoties uz to, ka laukā joprojām mīlīgs vasarīgi rudenīgs laiciņš. Saule vēl krietni spilgtina liepājnieku omu.
Tikmēr Karostā pie kupolu zeltījuma tikusi Sv.Nikolaja jūras katedrāle. Iespaidīgais zeltījums saulē vizuļo kilometriem tālu.

Armijas helikopters

Šodien Liepājas debesīs plosījās Gaisa spēku helikopters, kura apkalpe kopā ar mediķiem trenējās glābšanas darbiem. Kā tas bija, vairāk var aplūkot te: http://www.irliepaja.lv/lv/galerijas/irliepaja/mediki-trenejas-kopa-ar-armiju/
Starp citu, kad redzat šo jauko sudraboto mašīnu, ziniet, tur traucas Liepājā operatīvākais fotogrāfs!