Ar viņa komponēto mūziku esmu uzaudzis, tādēļ ziņa šausmīgi sarūgtināja šo jauko, silto un patīkamo dieniņu. Ik reiz, kad iestājas rudens, pie sevis dungoju šo dziesmiņu, ko labi atceros no laikiem, kad vēl biju bērnudārznieks un pirmo reizi šis Ulda Stabulnieka superhīts ar Māras Zālītes vārdiem skanēja Mikrofona aptaujā- tālajā 1981. gadā un kļuva par neapstrīdamu tautas superhītu uz gadu desmitiem. Šodien jau droši var teikt, ka Stabulnieks un viņa mūzika ir iekalti akmenī tāpat kā latviešu tautasdziesmas.
Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.
Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru