Vēlāk, sakarā ar ostas izbūvi uz jūras pusi kanāls tika izrakts mūsdienu platumā un garumā ar atzara gar Attekas salu. Līdz pat Otrajam pasaules karam Tirdzniecības kanāls bija svarīgs ūdens ceļš, kas savienoja jūru ar Liepājas ezeru. Iepretīm viesnīcai "Libava" ūdenī joprojām apskatāmas baļķu konstrukciju fragmenti- tās ir vecās laivu piestātnes, kuras reizē kalpoja arī kā zivju tirgus un bieži vien redzamas senās skatu atklātnēs. Savukārt, ja apstaigāsiet Veco ostmalu posmā starp Tramvaja tiltu un Jauno tiltu, blakus Jaunajam tiltam redzama kaltā granīta akmens piestātne un pietauvošanās vieta. Šodien tas ir kluss pilsētas stūrītis, ko visbiežāk iecienījuši makšķernieki, taču līdz pat Pirmajam pasaules karam šajā vietā no Skandināvijas ienāca burukuģi, kas uz Krievijas impēriju veda zivis. Mucas ar zivīm tika krautas noliktavās, kas atradās ēkā blakus bijušā veikala "Māja" spīķera kompleksam. Kad pieprasījums pēc zivīm kļuva mazāks, 20. gadsimta divdesmitajos gados bijušajā zivju noliktavā pat iekārtojās cirks, jo augstās jumta konstrukcijas ļāva piemērot būvi izrādēm, savukārt spīķeros graudi tika glabāti līdz pat 20. gadsimta astoņdesmito gadu nogalei.
Mūsdienās Tirdzniecības kanāls kā ostas daļa funkcionē līdz Tramvaja tiltam, jo neviens no Tiltiem, kas šķērso kanālu nav paceļam vai izgriežams, lai arī pastāv versijas, ka Tramvaju tilts esot bijis plānots kā paceļamais tilts.
Jāatgādina, ka dažādos laikos Tirdzniecības kanālu ir šķērsojuši vairāki tilti- Hanzas tilts, kas arī agrāk bija tramvaja tilts atradās aptuveni tur pat (mazliet vairāk uz ezera pusi), kur 1961. gadā tapušais Tramvaja tilts mūsdienās. Hanzas tiltu, kuram bija Beļģijā izgatavots griešanas mehānisms, lai izlaistu kuģus, atklāja un iesvētīja 1881. gadā. Šo tiltu 1960. gadā sagrieza un demontēja- par to liecina tikai granīta balsta vietas abpus kanālam krastmalās, kas apskatāmas arī šodien.
Kopš 1899. gada pa šo tiltu Liepājas tramvajs šķērsoja Tirdzniecības kanālu, savukārt Dzelzceļa tilts, kas arī bija izgriežams, mūsdienās saglabājies tikai daļēji- joprojām apskatāmi vēsturiskie tilta balsti, taču 20.gadsimta astoņdesmito gadu vidū tilta metāla konstrukcijas demontēja. Viens no tilta posmiem apskatāms Liepājas muzejā. Liepājas pilsētai ir vīzija, ka vecā Dzelzceļa tiltam jāatdzimst vismaz daļēji, taču tā kā Vecliepājā vairs nav dzelzceļa, tiltam jākļūst par gājēju un velobraucēju promenādi no kura pavērsies skats uz Atteku salu, kas nākotnē iecerēta kā ezeru jahtu un laivu centrs.
Jaunākais no tiltiem tā arī saucas- Jaunais tilts un tas savieno maģistrālo Parka ielu ar Ganību ielu un Zirņu ielas pieslēgumu Vecliepājā. Tilts tapis 20. gadsimta astoņdesmitajos gados un divus gadus atpakaļ tika atjaunots, jo Tilts ir galvenā transporta artērija, kas savieno Liepājas ostu ar Lietuvu un citām Eiropas valstīm.
Otrā pasaules kara laikā Vecliepāju ar Jaunliepāju savienoja pontonu tilts. Jaunliepājas pusē tas atradās pret Zemnieku ielu, Vecliepājas pusē pret Bāriņu ielu. Pagaidu tilts kalpoja arī pēc kara. Tramvaja tilta tapšanas laikā koka pontonu tilts tika uzbūvēts arī iepretīm bijušajam Piena kombinātam (tagad "Rietumu centrs"). Deviņdesmito gadu sākumā, kad tika veikts pēdējais Tramvaja tilta remonts, neilgu laiku pontonu tilts tika pietauvots blakus viesnīcai "Libava" (toreiz Novatoru klubs).
Būtu vērts zināt, ka interesanta vēsture ir piestātnei, kas atrodas starp viesnīcu "Promenade Hotel"- 1916. gadā pie tās piestāja un pārlaida ziemu Liepāju okupējušie vācu karakuģi, savukārt 1940. gada jūnijā pie tās pēdējo reizi piestāja Latvijas Kara flotes zemūdene "Ronis", kuru komandēja leģendārais Hugo Legzdiņš. Zemūdenei tika nolaists Latvijas karogs un pacelts PSRS karogs. Simboliski, bet 1992. gada 11. aprīlī klātesot Hugo Legzdiņam šajā pat vietā uz pirmā atjaunoto Latvijas Jūras spēku kuģa "Sams" 101 tika pacelts kara flotes karogs. Kopš 1992. gada pieņemts, ka turpmāk 11. aprīlis tiek uzskatīts par Latvijas Jūras spēku atdzimšanas dienu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru