otrdiena, 2014. gada 1. aprīlis

Nesmukā Karosta

Turpinot nesmuko lietu un vietu apskatu, šodien nevarēju neielikt mazliet telefonbildes no Karostas.
Sākšu ar to, ka ir pavasaris un labākais brīdis, lai atklātu visus nesmukumus, jo nav koku zaļotnes, zālāju, dobes un citādi jauki dabiskie vides skaistinājumi. Kā vides estētikas cienītājs uz Karostu skatos cerīgi, tomēr bargi. Piemēram, daudzi sūkstās par valsts nabadzību, sliktiem ceļiem, bet tai pašā laikā ar saviem spēkratiem izbraukā pagalmus un padara tos par dubļu pančkām. Kāpēc jākrāso logu rāmjus un lodžijas zilas vai jiftīgi zaļas? Kāpēc aprakstīt namu sienas? Kāpēc piegānīt kāpņu telpas un mest pa balkoniem čubīšus? Vai namu ārdurvis obligātu vajag izdauzīt? Ja brauc pa ielu, kāpēc nevar ietrāpīt ceļa platumā un jāizbraukā ielas alas? Un tagad iedomājieties, ja tā visa nebūtu- Karosta būtu kūrorts!
Bet, tā jau nav, Karosta ir bedre. Tai ir savs kolorīts, sava burvība. Labi piemēri ik uz soļa. Pilsēta rekonstruējusi ielu apgaismojumu, sakopti parki, top jaunas ielas, tiek izbūvētas jaunas apakšzemes komunikācijas, tiek atvērti jauni veikali, tiek plānotas jaunas ražotnes, atjaunots Kalpaka tilts ir tapuši veloceliņi. Arī Karostas skola renovēta un tiek būvēts jauns bērnudārzs. Tātad, nemaz tik drūmi nav!
Bet, par to citreiz!