Kad Aldaru iela atdūrās pret krustojumu ar Raiņa un Kalpaka ielu pie dzelzsceļa pārbrauktuves, nācās iepazīt velobraucējam nedraudzīgu vidi. Kā tas ir, ikviens var izmēģināt un atcerēties dzīvošanu vietā, kur nav nekādu "velolabumu". Taču Oskara Kalpaka ielā pie "Mego" lielveikala sākās jaunais veloceliņa posms, kas noslēdzās pie Pulvera ielas krustojumā pie 15. vidusskolas. Lai arī daži simti metri līdz Kalpaka tiltam bez veloceliņa, viss ērti. Un domājams, ka pienāks diena, kad arī te veloceliņš saslēgsies ar tiltu.
Lai arī Karostā veloceliņu līdz šim nebija, braukšana pa turieni laba, jo daudzviet salabotas brauktuves. Arī diennakts tumšajās dienās te ir daudz ērtāk nekā agrāk, jo faktiski visā Karostā notikusi jaunā ielu apgaismojuma uzstādīšana. Labā ziņa, ka rekonstruētā Ģenerāļa Baloža iela būs velo draudzīga. Gan ērti trotuāri, gan arī pati iela būs izcila braukšanai.
Apskatīju Nākotnes ielu, kurā milzu remonti un komunikāciju maiņa un domājams būs laba arī ritenim. Tiek rekonstruēta arī Grīzupes iela, tātad arī būs braukšanai labi. Apskatīju topošo Cukura un Grīzupes ielas apli. Pagaidām vēl darbi turpinās, taču redzams, ka velo celiņš ir arī te paredzēts, jo uz Grīzupes ielu tas jau ir būvēts pērn. Cukura iela velo draudzīga tikai vienā pusē un godīgi jāsaka, ka uzlabojumi vēl vajadzīgi. Iela nav diez ko ērta. Šajā vietā pilsēta vairāk atgādina kādu industrializētu Krievijas nomali. Gribētos kādus apstādījumus, lai mazinātu auto atgāžu daudzumu. Bet pēc Pulvera un Cukura ielas apļa sākas velobraucēja sapnis- lielisks veloceliņš līdz Brīvības ielai un tā līdz pat krustojumam ar Zemnieku iela. Arī te sākusies rekonstrukcija un pavisam drīz Brīvības iela būs velo draudzīga visā garumā.
Kā jau ziniet, Raiņa parks un ceļš līdz kanālam ir velofrendlī. Gan pa parka iekšieni, gan gar Brīvības ielu. Diemžēl pie Tirdzniecības kanāla sākas grūtības, ja ir gribēšana mīties pa Tramvaja tiltu. Kad notiks Tramvaja tilta rekonstrukcija, visticamāk arī tur tiks padomāts par velo komūnu.
Tālāk jau traucos pa Jūras ielu uz lielisko Kūrmājas prospektu. Pa fantastisko veloceliņu gar greznajām himnas skulptūras tēlu skulptūrām aiztraucos uz parku un tad gar glābšanas staciju uz pludmali devos atvilkt elpu pie stilīgām Liepājas velonovietnēm, kuras nevienam nav noslēpums, tapušas par savdabīgiem velo kulta objektiem.
Pēc mazas pauzes pa pludmali aizminos uz Dienvidrietumu mikrorajonu, kurā ar ar velosatiksmi ir vislabākajā kārtībā. Arī lielie darbi pie pilsētas robežas solu iespaidīgus jaunumus. Kādus, redzēsim!
Secinājums: Liepājā vēl daudz darba velo draudzīgumam, kaut vai ērtas nobrauktuves visos krustojumos, vairāk redzama marķējuma vietās, kur veloceliņš iet pa asfaltu, bet izdarīts ir neticami daudz. Un jā, Liepāja jau ir velopilsēta. Viennozīmīgi!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru