Lietuvieši protams daudz paveikuši, taču brīžam rodas sajūta, ka no vecās Palangas palicis tikai tik, cik aiz naga melns. Liels tirgus placis, kur tirgo visu- ķīniešu plastmasas krelles, Kaļiņigradas dzintara ikonas, ledusskapju magnētiņus ar Palangas ainiņām un Liepājā makšķerētas lietuviešu stinšu konservus, bet pilsēta ir zaudējusi savu senatnīgo dvēseli.
Lai arī Liepājā nav Klaipēdas debesskrāpju, esam viņus apdzinuši ar sakārtotu vidi un satiksmes infrastruktūru. Varam lepoties ar daudzām jaunām ielām, uzbūvētiem veloceliņiem, atjaunotiem trotuāriem un simtiem renovētiem namiem, kuri tagad ir kļuvuši par pilsētas rotu.
Klaipēdas- Liepājas šoseja Latvijas pusē. Varētu vēl rast skaidrojumu, ka šosejas remontam pagaidām nav naudas, bet kādēļ gadu desmitiem šosejas malas vairāk atgādina Krievijas sādžas nomali, nevis Latvijas Rietumu robežu? Ja dažus metrus jau aiz valsts robežas ir tādas apmales, mēs taču parādam visiem viesiem, ka esam bedre!
Šodien sanāca jauka brīvdiena pa tuvējo ārzemi-leišmali. Pabijām Klaipēdā un Palangā. Nekā jau ekstraordināra, klasiskais liepājnieka maršruts- "Akropole" Klaipēdā, tad "Jozis" un tad mazliet Palangas. Nenāk ne prātā stāstīt par to, protams. Klaipēda ar Palangu jau sen tapusi par liepājnieku otro Latviju un labi zināms viss, kas tur ir. Šoreiz acīs iekrita divas lietas. Pirmā- Liepāja, salīdzinot ar Klaipēdu vai Palangu mainās dramatiski! Jauni trotuāri, tiek būvētas ielas, top veloceliņi, tiek renovēti veseli māju kvartāli. Tapusi jauna tramvaja līnija! Bez šaubām, arī leiši šiverē, bet nu ar Liepāju salīdzināt...
Es jau ar apkārt notiekošo esmu tā apradis, ka objektīvi vairs nenovērtēju notiekošo. Liepāja reāli aug, salīdzinot ar leišos apskatīto. Par Palangu vispār smagi. Agrākās sajūsmas par viņu tūrisma un atpūtas meku esmu kaut kur pazaudējis. Tā vietā diezgan čābiskas emocijas. Pastaigājoties pa leišu vienīgās pludmales pilsētas necentru, redzēju kaut ko līdzīgu Karostai vai Cimdeniekiem. Palangā daudz velonomu, taču veloceliņu tīkls nožēlojams, ja neteiktu vairāk. Tādas lietas kā drošas un gludas nobrauktuves velo vai pat invalīdiem ļoti maz. Runājot par ceļiem un ielām. Liepājā ielas pēdējos gados ir kardināli mainījušās. Pukstētājiem iesaku nomierināties. Pie mums ielas labākas.
Diemžēl par vienu gan kauns joprojām. Latvijas šosejas ir baigas. Jā, arī Lietuvā, nobraucot no lepnās maģistrāles tādas LV šoseja vien ir, bet maģistrāles viņiem ir, kamēr mums... Redzot tos jaunos Klaipēdas šosejas viaduktus, kauns par Rucavas puses ceļiem. Varētu jau pieņemt, ka nekad uz Rucavu nevedīs bānis, kas ir loģiski, bet nu tas, kas tur ir šodien, ir valsts kauna traips. Pat vecais robežpostenis un muitas punkts stāv ieaudzis nezālēs, kamēr leiši savu nojaukuši. Kāpēc pie mums tur pūst, nesaprotu. Tāpat esmu šokēts par Rucavas puses šosejas apkārtni. Nu nav laba asfalta, ok, bet ceļa malas izdangātas, dubļainas, netīras. Autobusu pieturas ieaugušas zālē, apķēpātas. Krustojumos nav nemaz attīrīts no krūmiem. Jo tuvāk Liepājai, jo labāks skats. 10 km pirms Liepājas jau gluži lepni. Secinājums: ja Latvijā nebūtu Liepājas, Ventspils un citas jaukās pilsētas, visa valsts taču būtu pilnīgs ārprāts!
Palangas veloceliņš. Var jau bilst, ka liepājnieki- maksimālisti sataisījuši raibus un dikti greznus celiņus, taču funkcionāli lietuvieši nav pat padomājuši par nobrauktuvēm. Bez nokāpšanas neiztikt.
Bet te ainiņa, kas liek raudāt asinīm. Bijušais Klaipēdas aplis tagad atgādina ultramodernu stūrīti. Grandiozi viadukti, kur krustojas ātrgaitas maģistrāles. Neesmu idiots un neprasu kaut ko līdzīgu Rucavā, bet šoseja jau varētu būt vismaz sakārtota, lai varētu nesarkt kaunā pēc Klaipēdas apmeklējuma.
Diezgan simboliski. Palanga mazliet atgādina padomju tūrisma avangardu joprojām. Nevienu Rietumvalstu atpūtnieku tur neesmu redzējis. Un neesmu pārliecināts, ka es jebkad braukšu uz Palangu atpūsties.Kaut vai tāpēc, ka reti kurais pārdevējs prot kādu valodu bez lietuviešu. Lai nopirktu nieka saldējumu bez maz vai jātēlo idiotu un jāmēģina lietuviski lasīt no cenas.
Kilometru no Palangas centra redzam pamestas ēkas, sabrukušas ielas un aizaugušas ceļmalas. protams, ka Palanga turpina veģetēt uz padomju laiku lauriem tieši tāpat kā Jūrmala. Ja Palanga pastāvēs vienmēr, jo lietuviešiem tā ir vienīgā pludmale, tad Jūrmalai ar pašreizējo saimniekošanu ir beigas. Katrā ziņā, liepājniekam vērtīgi apskatīties, ka kaimiņiem arī ir utis!
Agrākais Latvijas robežpilsētiņas Palangas klusais centrs tagad ir trokšņains. Simtiem lietuviešu tūristu treniņbiksēs, kebabu un šokolādes vafeļu tirgoņi, istabu iznomātāji, resni taksisti, kas tusnīdami smēķē pie pieminekļa padomju karavīriem, un apnicīgi daudz visādu bodīšu, no kurām daudzas pat garāžās un malkas šķūnīšos. Vairums jau sen slēgti, taču raibums un nolupušās reklāmas turpina Palangu ērmot.
Rucavas robežkontroles postenis jau pamatīgi ieaudzis nezālēs un pat krūmos, kamēr lietuvieši savu nojaukuši un sakārtojuši robežu. Kam gatavojas latvieši? Karam ar Lietuvu? Atjaunosim robežsargu klātbūtni? Ir kādi man nezināmas likuma normas, kas liedz nojaukt nevajadzīgas celtnes uz robežas vai vismaz reizi gadā to apkārtni apkopt?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru