Degvielas cena

Un arī tad pa radio ziņoja, ka degviela Statoil tika pacelta 4. aprīlī, kaut patiesībā cena pacelta vismaz dienu iepriekš. Es par latu un sešiem santīmiem pirku jau 3. aprīlī. Sīkums, bet netaisnību saka. Runa šoreiz nav tajos dažos santīmos.

Pēdējā laikā degvielu uzpildu diezgan reti. Reizi divās nedēļās pa kādiem 10-15Ls. Jo esmu gāzinieks. Pareizāk sakot, jau labu laiku braucu ar mašīnu uz gāzes. Jā, protams ir tur daži knifiņi, kas dzīvi varētu padarīt neērtāku. Bet no otras puses, šaustu sevi, ka ar gāzi nesāku braukt kopš pirmās dienas, kas piesēdos pie ruļļiem. Un pie šādas atziņas esmu nācis, skatoties uz nekaunību ar degvielas cenām.

Un tai retajā reizē, kad iebraucu ieliet pa 10Ls nepilnus 9,5 litrus degvielas, es sajutos ļoti slikti. Emocionāli, protams. Labi, es saprotu, ka Latvijas ir daļa Eiropas un te nekad nebūs degviela pa Venecuēlas vai Irānas cenu. Bet ir taču arī kaut kādas konsekvences. Kā Latvijā A-95 var maksāt 1.059Ls un reizē kāds no lieltirgotājiem atļauties teikt, ka jāpriecājas par to, ka te neesot cenas kā Itālijā, kur degviela maksājot 1.29Ls? Es protams priecājos, ja izdodas ieekonomēt tos 0.23Ls, bet kurš idiots iedomājies, ka cenas starpība raksturo objektīvu pirktspēju? Manis pēc A-95 litrā varētu maksāt 5Ls litrā, bet cenai taču jābūt objektīvai vismaz kaut kādos parametros. Ja Latvijā vai puse iedzīvotāju pelna knapi 250Ls mēnesī, tad runāt, ka šim cilvēkam jāpauž sajūsmu par degvielu, kura par 0.23Ls ir lētākā nekā Romā vai Milānā, ir nožēlojami.

Visvienkāršāk spriest par degvielas cenu ir pēc tā, cik vidēji statistiskais Latvijas autobraucējs ar savu minimālo algu var ieliet degvielu. Ja cilvēks pa visu algu, nemaksājot komunālos maksājumus un iztiekot bez pārtikas par savu algu var pieliet divas vai trīs bākas savai mašīnai, tad ir jābūt pilnīgam stulbenim un kretīnam, norādot uz cenu starpību starp Latviju, Šveici, Itāliju vai jebkuru citu valsti.

Un visbeidzot, tā degvielas litra cena ir gaužām relatīvs jēdziens, ja aplūkojam, ka teju puse degvielas cenas ir nodokļi. Kā jau teicu, es negaustos par litra cenu, bet tai pašā laikā es nekādi neatrodu atbildi: kāpēc man jāmaksā akcīzes nodoklis? Protams, es it kā saprotu, kas ir nodoklis, jo godātie naftinieki pat izgatavojuši jauku infografiku- http://www.statoil.lv/files/statoil_infografika_xl_6a5ca.png, bet kas ir šis nodoklis konkrēti Latvijā? Kāda ir šī nodokļa jēga un kur šis nodoklis aiziet?
Neieslīgšu detaļās, ka es jau sen esmu atmetis cerības, ka jebkad saņemšu pensiju, kaut esmu sagādājis bērnus, kuri teorētiski to pensiju man pelnīs. Esmu atmetis cerības, ka man pat teorētiski jebkad grūtā brīdī valsts vai pašvaldība sniegs atbalstu, jo valstī ir daudz vairāk to, kuriem šis atbalsts ir vajadzīgs un tāpat bez tā jāiztiek. Vēl vairāk, es neko jau sen vairs negaidu. Ne mazākus nodokļus, ne ātrāku internetu, ne interesantāku jebkuru Latvijas TV par ko jau tā maksāju mežonīgi daudz un neskatos vispār.

Un vēl vairāk- es kā liepājnieks vēl varu mēģināt meklēt racionālu izskaidrojumu tam, ka katru mēnesi maksāju par degvielu, pusi atdodot nodokļos, katru gadu ap simtu atdodu ceļa nodoklī, servisā maksāju par visu ar PVN, jo mūsu pusē vismaz top dažas visai svarīgas ielas. Protams, tas ir piliens Liepājas dramatisko ielu jūrā, bet tomēr. Vismaz es sevi mierinu, ka šis tas notiek. Bet ko teikt Rucavas, Nīcas, Vaiņodes, Pāvilostas, Priekules un citu mazāku miestiņu autobraucējiem? Par ko viņi maksā, ja ceļu uz turieni, piedodiet, faktiski ir tikai vieta, kas nosegta ar kaut kādu segumu, ko sen par asfalta klājumu nevar uzskatīt.
Par tiem, kas dzīvo citās Latvijas malās vispār nerunāju (nezinu kā ir citur!), jo tieši drausmīgo ceļu dēļ tālāk par Rīgu neesmu bijis pēdējos 10 gadus, un visi citu pilsētu un valstu apmeklējumi notiek apbraucot Latviju cauri Lietuvai. Ir taču smieklīgi, ja uz Daugavpili vai Baltkrieviju ir jābrauc cauri Lietuvai, vai ne? Bet lai nu paliek.

Jautram noskaņojumam apskatiet šo: http://www.liepajnieks.lv/2007/12/cik-maks-degviela.html