Veloceliņa meistarstiķi turpinās

Izskatās jau lepni un pat mazliet sarežģīti. Bet cik tas būs funkcionāli?

Biju jau iedomājies, ka ar veloceliņu beidzot vairāk vai mazāk viss skaidrs, kā atkal ieraugu ko tādu, kas man liek lauzīt galvu. Un atkal zili brīnumi Liedaga ielā. Proti, kādēļ bija jātaisa gājēju pāreja un šis mazais veloceliņa kumāsiņš pie 2. vidusskolas? Stāvu un domāju, stāvu un domāju. Gudrs netieku. Tad atcerējos, ka pretējā pusē jau sazin cik gadus ir baisa autostāvvieta, īsts padomju kooperatīvo laiku relikts. Taisīt celiņu gar to laikam bija par sarežģītu. Un otrpus ielai tāda īsta trotuāra nemaz nekad nav bijis. Tādēļ lēma agrāko trotuāru demontēt un pārtaisīt to par veloceliņu. Un savienot abas ielas puses ar šādu pāreju.

Ar sarkano iekrāsoju veloceliņu Liedaga ielā. Ja ieskatās, uztaisīts līkums,
kas jauku un vienlaidus braukšanu padara par neiespējamu.

Principā, ja mazliet iedziļinās, viss loģiski un saprotami, taču no otras puses- būsim taču atklāti, kas brauks ar divriteni, kāps no tā nost, lai vella pēdu pārstumtu pāri ielai, tad kāps uz tā virsū ielas pretējā pusē un uzsāks braucienu, lai līdz "Maximai" (attēla kreisajā pusē pelēkā ēka), kur veloceliņš beidzas tieši pie veikala. Un labi, ja tas viss notiek vasarā. Bet ko darīt ziemās? Kas tās gājēju pārejas un šos mikroposmiņus padarīs puslīdz izbraucamus? Un tai pašā laikā pavērojiet, kā turpinās trotuārs ielas labajā pusē, kur ir divas mācību iestādes viena otrai blakus.