Sabrukums

Īpašniekam nams interesē visai maz, bet dome graut nost īsti neļauj...

"Kurzemes Vārdā" izlasīju, ka pamestais namiņš Kr.Valdemāra 8 sabrucis. Turpat bija rakstīts, ka nama saimnieks to labprātāk nojauktu un kad rocība ļautu, to atjaunotu, kam nepiekrītot pilsētas Būvvaldes Arhitektūras daļas vadītāja Gunta Šnipke.
Šai sakarā es domāju tā, ka šā un daudzu citu Liepājas veco namu liktenis ir gaužām nelāgs, jo tie tikuši rokās nevis godprātīgiem ļaudīm, bet "kupi-prodai" personām, kas treknos gados sagrābās sazin cik īpašumus, lai murgainās cerībās tos par nezin kādiem miljoniem pārdotu. Retu reizi veci un pavisam bezcerīgi īpašumi ir piedzīvojuši renesanci. Viens no tiem, kas tik tiešām savus īpašumus pucēja, bija visiem zināmais miljonārs Kesenfeds. Daudz tik labu piemēru nav bijis. Tādēļ ir varētu piekrist G. Šnipkes uzskatam, ka pirms lemt, kā tālāk rīkoties, ir jāveic šīs ēkas tehniskā apsekošana un vēsturiskā izpēte. Nojaukšana ir galējais un pēdējais variants. Taču ir arī otrā puse- kāda vella pēc jau sazin cik gadus te stāv šis biedēklis. Uz tā jumta jau izaudzis pamatīgs bērzs un nu tas sabrucis. labi, ka vēl kāds nav gājis bojā vai sakropļots. Uz ko te vēl gaidīt? Ja treknajos gados nama īpašnieks gaidīja brīnumus un namam uzlika mīksto, nekas taču nemainīsies. Manuprāt steidzami tam īpašniekam jāuzdod par pienākumu namu nojaukt, precīzi fiksējot visas detaļas, un teritorija jāiežogo. Bez tam jau sen paužu, ka domei jādara viss, lai tie daudzie tukšie laukumi un grausti pilsētā no alkatīgo "kupi-prodai" draudzes pārietu godprātīgu cilvēku rokās, kas tur agri vai vēlu veiks apbūvi.