svētdiena, 2010. gada 6. jūnijs

Veloceliņa baudīšana ar rūgtuma piegaršu

Patīkami pārsteidz veloceliņš Kūrmājas prospektā. Labi pārredzams, jauka vieta.
Liepājas veloceliņš ir tapis tiktāl, ka pa to vismaz daļēji iespējams izbraukt cauri pilsētai. Ja par braukšanu no pilsētas Dienvidu robežas līdz Daugavas stadionam jau rakstīju, tad šoreiz rakstīšu par braucienu no Jūrmalas parka līdz Promenādei.
Sākšu ar to, ka līdz Daugavas stadiona rezerves laukumam var noklūt ļoti raiti un ērti, ja neskaita nepilnības un likstas par kurām jau rakstīju. Cilvēki un velosipēdisti vairumā jau apguvuši iešanas un braukšanas kultūru. Retu reizi vien kāds neprātis slāj pa riteņu joslām, bet vēl retāk sanāk kurioza aina, kad kāds sadomā sasiet kurpju šņores uz sarkanām velo joslām, radot diezgan nepatīkamas situācijas. Visumā jau jauki.
Tā nu braucu pa Kūrmājas prospektu līdz krustojumam ar Celtnieku ielu. Pirmais, kas liek samulst ir pagaidām nesaprotamā braukšanas kārtība tieši pirms autobusu pieturas pie 1. vidusskolas. Bet te es neko nepārmetu, jo skaidrs, ka kaut kādas ceļu zīmes jau te būs. Šķērsojot Kūrmājas prospektu pa gājēju pāreju (atgādināšu, ka pēc CSN tas jādara stumjot riteni!), nonāku uz Celtnieku ielas.

Jauka odziņa- zīmes, kas norāde braukšanas virzienu.
Pamanu patīkamu jaunumu- tieši velo joslās iestrādātas metāla zīmes, kas skaidro braukšanas virzienu. Ir skaisti un gana smalki, taču baidos, ka šīs lieliskās norādes var ciest no vandāļiem. Līdzīgi kā tas jau bijis ar līdzīgām zīmēm- notīm.

Baisie brauktuves iebrukumi te ir regulāri. Reiz te pat smagā mašīna iebruka.
Drīz vien seko pirmais sarūgtinājums- tieši vieta, kura jāšķērso, lai velosipēdisti tiktu pāri Celtnieku ielai, iebrukusi. Un man pat apnicis skaitīt, cik bieži te iebrūk asfalts. Vismaz divas reizes gadā noteikti.

Nenovākt šādu stabu uz veloceliņa, mazākais ir muļķība. Lai gan faktiski tas ir tik pat bīstami, cik dziļa bedre uz ielas.
Kad pārvaru satraukumu par izcilo ielas stāvokli, seko īsts šoks Celtnieku un Laivenieku ielas krustojumā. Sarkanās joslas pašā malā betona stabs. Nu gluži kā uz Klaipēdas ielas, par ko rakstīju jau rudenī. Bet tālāk šīs šausmas turpinās augošā progresijā.

Nākamais stabs nav no betona, bet ir no koka un jau pēc pārdesmit metriem. Iedomājieties, cik "patīkami" tādā iebraukt ar pieri. Un tie jau būs pamatīgi tiesas darbi, ja piere piederēs kādam ārzemniekam
Tālāk seko īsts šoks- stabs tieši velosipēdistu celiņa centrā. Būvniekiem kaut kā palicis neērti neko nedarīt, tādēļ te celiņu mēģināts paplašināt... Redzot kaut ko tādu, es teiktu tā: arhitektam un būvdarbu vadītājam nāktos pamatīgs pēriens. Ja ne darba uzteikšana, tad vismaz ar siksnu pa dibenu!
Nu lūk, tāds arī bija nelielais brauciens līdz Promenādei. Jebšu precīzāk teikt, līdz Celtnieku ielas galam, jo tur celiņš gluži vienkārši beidzas.

Nav komentāru: