Stāsts par sūkņu māju

Dienvidrietumu mikrorajonā Vaiņodes ielas galā reiz stāvēja sūkņu māja. Pa lielam protams jau nekā īpaša tur nebija. Kā jau padomju laika ēka, kas tapusi vienveidīga un vienmuļa. Apaļa no baltiem silikāta ķieģeļiem ar zaļi krāsotām durvīm. Bērnībā gan tai būdai bija pavisam cita nozīme- braucām ap to apkārt ar riteņiem, spārdījām pret to bumbu, spēlējām augstāk pa zemi. Īpašs piedzīvojums bija ielīst tai sūkņu mājā, kad sargs aizmirsa aizslēgt durvis. Uj, tad tik bija piedzīvojums paložņāt starp milzīgajiem un rūcošajiem sūkņiem pagrabstāvā!
Tur pat pusaudžu gados pamēģinājām pirmo aliņu, kura pudeles veiksmīgi pret sūkņa mājas sienām dauzījām un par to no tā paša sarga dabūjām pa mugurām.
Un tagad nu pienākuši laiki, kad viss mainās. Sūkņu māja nojaukta un tā vietā vīri uzstāda jaunu aprīkojumu. Es jums neapniku ar savu stāstu?