Pārdomas

Jau kopš deviņdesmito gadu paša sākuma cītīgi sekoju mūsu armijas attīstībai. Pēdējos piecus gadus vārdu "attīstība" gan negribētos izmantot. Šādi tādi kuģi uzrodas, mainās un šis tas notiek, taču subjektīvi, paužot domas par mūsu armiju, man šķiet, ka tā nekļūst tāda, kādai tai vajadzētu būt. Vismaz ne Liepājas pusē un vismaz ne tādai, kādi bruņotie spēki varētu izskatīties netraucētas 17 neatkarības gados ar finansējumu, kāds tiem ir.
Piemēram, kad tapa šis attēls bija pavasaris. Skaista diena. Avīzēs izbazūnēts, ka uz Liepāju brauc Aizsardzības ministrs ar svītu. Pēc labākās padomju "pakazuhas" kritiski caurumaino ielu pie ostas noklāj ar grants segumu un izlīdzina. Kulminācijas brīdī pa apli nosoļo pussimts jūrnieku, orķestra maršu pavadīti. Ministrs apmierināts čāpstina, ducis augstu militāristu gozējas pavasara saulītē. Pasākums beidzas, tā īsti nesācies. Pasākuma sāls: atskaitēs ielikts krustiņš. Kas mūsu jūras spēkos ar to kļuvis labāks? Vai uz 2008. gadu tie kļuvuši kaujas spējīgāki? Lūdzu, pasakiet, ka es kļūdos.