Ziema uzbrūk martā

Atkal snieg.

Kad visi jau pateikuši ziemai ardievas, tā atkal un atkal pienāk ciemos. Brīžam tik uzstājīgi, ka grūti pateikt vai maz pavasaris tuvojas?

Neliepājniecisks skats

Drīzāk tā nav Liepāja...

Bet tomēr ir. Jūras un Lielās ielas krustojums. Toreiz luksofori bija citādi. Tagad katrs var apskatīt.
P.S. 2003. gada pavasaris.

Reiz zāle bij zaļāka

Zaļā zeme

Vēl nepilnus piecus gadus atpakaļ Vaiņodes iela Dienvidrietumu rajonā bija īsts zaļais stūrītis. Kopš te sākusies jauno namu celtniecība, zaļā krāsa zudusi. Atliek cerēt, ka ne uz visiem laikiem.

P.S. 2003. gada pavasaris.

Dzelzsceļa nostūris

Vai varat atminēt, kur Liepājā atrodas šī vieta? Daudzi neuzminēs, tādēļ pateikšu priekšā- pie rūpnīcas "Hidrolats". Netālu no Brīvības un Zemnieku ielas krustojuma.

Nodeg sveču fabrika

8. martā bēdīgu galu ņēma sveču fabrika Lauku ielā.

Saulains rīts. Ir 8. marts. Tik daudzi steidz pirkt sarkanās tulpes, lai sveiktu sievietes. Bet te Lauku ielā atskan ugunsdzēsēju spalgās sirēnas. Aizdegusies sveču ražotne Lauku ielā.

Vairāk bilžu te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:30216/

Sarežģījumu meistarstiķi

Savādi iznācis.

Līdz ar privātīpašniecisko kultūru, atklājas arī daudzu raksturīpašības. Izkļuvuši no komunālā ārprāta, cilvēki steidz mesties privātuma apskāvienos. Apsveicami, kad cilvēki labiekārto savus īpašumus, sakopj apkārtni un cenšas apkārtni padarīt skaistāku. Bet kad labiekārtošana no vēlmes vidi padarīt labāku paliek par apmātību savu mazo pleķīti padarīt par neieņemamu cietoksni, sākas bēdu ieleja. Tā tas notika arī ar kādu namu Klaipēdas ielā. Visādām aizlieguma zīmēm sekoja dažādu škēršļu izbūve, kas beigu beigās normālu pārvietošanos liedza arī pašiem. Bet par to mazliet vēlāk...

Gliemezītis

Gliemezis.

Lēnīgais Liepājas ragulops!