Fontain palace pagalam

Fontain palace pagalam.

Šorīt liesmas iznīcinājušas vienu no Liepājā labākajiem klubiem- "Fontain palace". Biju uz vietas un fotografēju. Pārsteidza, ka ugunsgrēks tik ātri varēja nopostīt šo klubu. Zinātāji apgalvoja, ka liesmas izcēlušās pagrabstāvā pie sūkņa, kur esot mitrs un ugunsgrēks nekādi nevarējis izcelties. Iespējams, esot tīši aizdedzināts. Fontēns pilnīgi pie pārliecības, ka visā vainojams Liepājas mērs Uldis Sesks. Es protams tik smalki šīs lietas nepārzinu. Taču negribas piekrist šī vīra paustajam, ka Liepāja ir ļoti, ļoti slikta vieta. Vispār jau mani tas aizskar kā liepājnieku (kas tāds ir līdz mielēm). Neesmu ne Seska vai kādu citu grupējumu pietuvināto lokam i ne tuvumā bijis, taču Liepāja noteikti nav slikta vieta. Pieņemu, ka tas teikts emocionālo pārdzīvojumu brīdī nevis nopietni.
Katrā ziņā aina bija gluži sireāla. Pēdējo reizi šajā vietā tik liels ugunsgrēks bija deviņdesmito gadu vidū, kad ar atklātām liesmām nodega viens no spīķeriem. Vispār jau- pasarg Dievs! Un ceru, ka dīvaino izteikumu meistars Stēns Lorenss spēs atgūties un klubs tiks atjaunots.

Bildes var apskatīt te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35765/.
Flikrā reportāžu arī ieliku: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622974898819/.

Te neliels video!

Liepājas ostas padziļināšana

Jau no novembra Liepājas ostu intensīvi padziļina. Zemes sūcējs "Mellina" strādājot nepārtraukti visu diennakti. Ostas padziļināšanas projekta izpildes beigu termiņš esot 2012.gada 31.jūlijs, taču ostnieki domā, ka ostas padziļināšanu izdosies pabeigt jau līdz 2010.gada beigām. Un tas izmaksājot ap 22 miljoniem latu, taču lielāko daļu apmaksājot Eiropas Savienība.
Jebkurā gadījumā- vareni. Jo mūsu osta no taps par pusotru metru dziļāka, topot 12,5 m,etrus dziļa. Tas ļaus Liepājā pietauvoties pašiem lielākajiem kuģiem, palielinot ostas apgrozījumu, bet tas savukārt ātrāk izvilks Liepāju no ekonomiskās bedres.

Ostas krānu trio

Esot tur pat pie Dienvidu mola, netālu no "Kursas" piestātnēm, ar lielu baudu vēroju ostas darbu. Nu nespēju izteikt, bet tai darba kūšašānā ir kaut kas mītisks. Varbūt dēļ tā, ka viss tik liels?

 

Liepāja no nelielas augšas

Sv.Trīsvienības katedrāle no Graudu ielas puses.

Lai vērotu dzimto pilsētu, nekur daudz vairāk kā uz Sv. Trīsvienības katedrāles torņa kāpis neesmu. Tādēļ viens no maniem (es ceru īstenojamiem) sapņiem ir uzkāpt uz Liepājas augstceltnēm vai vismaz namiem, kuri augstāki par vairumu Vecliepājas un Jaunliepājas jumtiem. Nu ļoti gribētos. Un sākumam atradu mazu lodziņu no kura pavērās šāds skats. Varat minēt kur.

Neierasti

Gluži tepat izskatās, taču kājām mērojams gana tāls ceļš.

Šodien pabiju uz Dienvidu moļa, domās, ka šo to paķeršu ar savu Rokinon 500mm ED. Nekādu brīnumu neatgadījās, taču ievēroju, cik neparasts skats uz Liepāju ar tik pietuvinošu objektīvu. Pirmkārt acīs iekrita šī bilde. Ja neatpazīstat, kas tur redzams, tad pateikšu priekšā, ka deviņstāvu mājas Klaipēdas un Vaiņodes ielas krustojumā.

Nepabeigtais krustojums

Sniegotais Baznīcas un Stendera ielas krustojums.

Ikdienā nemaz nebiju ievērojis, cik tukšs izskatās vēsturiskais Baznīcas un Stendera ielas krustojums. Iespējams tas dēļ tā, ka sniegs šo vietu padara gaišāku un plašāku. Un nu paveras aina, kas liek secināt, ka agrākā mācītājmāja ir steidzami jāceļ. Citādi šīs krustojums nudien izskatās ērmīgs. Kā liels pagalms pašā pilsētas centrā.

Tramvajs apstājies

Laikam jau kāda ķibele bija notikusi. Vien iedomājos, kā tad nākas, ja ir nopirkts braukšanas talons, bet nokļūt gala punktā nav izdevies. Vai pienākas kāda pielaide citam braucienam vai kompensācija?

Uz beigām

Žogs novākts, tad jau cilvēkiem būs ļauts brīvi staigāt.

Patreiz lielākais nams, kas Liepājā tiek būvēts, pareizāk sakot, top nobeigts, ir tā sauktais Aizezera jaunais biroju nams Graudu un Jūras ielas krustojumā. Vai atceraties, kā šī vieta izskatījās gadu atpakaļ? Te būs atgādinājums: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/aina-kas-vairs-nav-redzama.html. Bet var uzmest aci un redzēt, ka tapa šī nama būvbedre: http://www.liepajnieks.lv/2009/08/buvbedre-graudu-un-juras-ielas.html.

Beidzot ziema!

Vecliepājas baltie jumti.

Ziema ar sniegu un salu Liepājā ir rets ciemiņš. Tādēļ ikreiz, kad ziema ir savā parādes tērpā, nevis šmucīga ar dubļiem un lietu, mēs to sagaidām ar prieku.

Šķēdes kāpās

Šķēdes monuments baltā.

Vairākas reizes esmu še bijis un šis memoriāls man kaut kā nepatika. Nu neraisīja manī tas ne traģismu, ne pārdomas. Iespējams, ka tieši šis monuments ir pārlieku elektrizēts ar politiskajiem strīdiem. Bet varbūt, ka tā formas tā īsti nebija apjaušamas. Bet šodien, meklējot decembra ainas, pamanīju, cik brīnišķa ir šī monumenta vienkāršība. Ko neuzrāpjoties uz vienas no sienas, nemaz nevar pamanīt. Sajūtas pastiprināja pirmais sniegs. Bet nu tas tā. Vairāk par sajūtām.

Kaktu iela

Decembra saules apspīdētā Kaktu iela.

Kādas ir Liepājas pazīstamākās un raksturīgākās vietas? Nu protams, tās, kuras visbiežāk tiek eksponētas. Rožu laukums, Tirgoņu iela, Promenāde, ostmala, Tirdzniecības kanāls, pludmale utt. Bet iraid tik daudz vietu pilsētā, kuras gluži nepazīstamas un neierastas šķiet pašiem liepājniekiem. Piemēram- Kaktu iela. Šo Vecliepājai raksturīgo ieliņu līdz nepazīšanai izmanījuši dažādie laiki. Dažs nams pazudis no zemes virsas, aiz sevis atstājot Liepājai neraksturīgus tukšus un ar zāli apaugušus laukumus, bet ielas galā padomju celtniecības paraugnams- “hruščovka”, kas gluži sireāli izskatās uz laika gaitā līdz spoguļa gludumam nostaigāto bruģi. Bet fonā lepnais īres nams Ūliha un Laivenieku ielas krustojumā, kura tumši sarkano fasādi sagrauzis laika zobs.

Stacijas laukums pārvēršas

Kopš vasaras, kad te iesākās vērienīgie remontdarbi, laukums nebija izbraucams. Nu, kad cauri var izbraukt, acis pamana daudz pārmaiņu. I baisais segums nomainīts. I satiksme būs sakārtota. Tiesa, līdz nobeigumam vēl jāgaida. Tādēļ jāsaņemas pacietības.

Starp citu, te mazliet iz vēstures šī paša vieta: http://liepajasvesture.blogspot.com/2008/12/stacijas-laukums-ar-stainu.html

Liepājnieki bauda bezlietus laiku

Lai vai cik auksts, tomēr liepājniekus tas nebiedē.

6. decembrī Liepājā bija sauss laiks. Viena no nedaudzajām dienām, kad no gaisa nekas nekrita lejā. Taču tai pat laikā drēgns un pagalam vēsi. Taču pludmalē ļaužu netrūka. Gribas cilvēkiem svaigo jūras gaisu. Gribas ieelpot rudens un ziemas mijas drēgno skābekli!

Poļu hokejfanu viesošanās Liepājā

26. novembrī "Liepājas metalurgs" ar 6:5 uzvarēja Krakovas komandu "Cracovia" no Polijas. Toties poļu fani atstāja paliekošas liecības. Tā lūk!

Šoreiz bez traģiskām beigām

30. novembrī kāds pārsteidzošs atgadījums noticis Klaipēdas ielā posmā, kur ir tikai vienvirziena kustība, tieši pie Līvas kapsētas: kāds Audi vadītājs ieskrējies tik ātri, ka nenovaldījis savu spēkratu. Sekojusi sadursme ar tramvaju, pēc kura Audi ticis pagalam samīcīts. Bet kur gan sāls? Automašīnas vadītāja uz vietas nebija. Citi teicās redzējuši, ka aizbēdzis. Secinājumus var izdarīt paši.

Poļu "Romanka" Kurzemes smiltīs

Poļu tankeris "Romanka" pamatīgi atdzīvinājis vienmuļo rudens ainavu.

Atzīšos, kad izdzirdēju, ka pie Akmeņraga uz sēkļa uzskrējis kuģis, iedomājos, ka tas noticis kaut kur Ventspils pusē vai pat vēl tālāk- Vidzemes pusē. Nu nekādi nespēju iedomāties, ka pie Liepājas kādai vietai var būt nosaukums Akmeņrags. Gluži vienkārši, ka tur nekādu akmeņu nav. Bet ne par to. Līdz ko noskaidrojās, kas un kur, skrēju bildēt. Nu kad gan vēl varēs redzēt ko tik eksotisku kā kuģis pludmalē.
No ziņām sapratu, ka kuģis izskrējis krastā tieši pretīm viesu namam "Laikas". Būdams privātuma respektējošs, nolēmu pašā viesu nama sētā nebraukt, bet apstāties mazliet tālāk uz ceļa. Un tā bija mana kļūda. Pa lietaino un vējaino pludmali nācās brist tā, ka līdz kuģim nonācu līdz kauliem slapjš. Un atpakaļ tik un tā caur viesu nama sētu vien nācās iet. Pārāk stipri gāza lietus. Un ieraudzīju, ka viesu nama apkārtne burtiski ir nobradāta. Tātad, cilvēku interese liela, kaut kuģis tur stāv tikai diennakti. "Laiku" saimnieku vietā par apstāšanos ņemtu pa latam. Un ceļu krustojumos uzliktu kaut ar marķieri uzzīmētās norādes, kur kuģi atrast un kur ērti apstāties. Šiem grūtajiem laikiem viesu namam būtu gana labi ienākumi.

Bet te bildes: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622892888360/ un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35561/.

Vēja ķeršana

Atzīšos, pat nezinu, kā sauc šo pārvietošanās veidu un nodarbi, taču izskatījās vareni!

Un ja ne Liepājā, kur vēl ko tādu varētu darīt? Manuprāt tieši tādiem sporta veidiem kā sērfošana, kaitošana, burāšana utt. steidzami ir jāsāk sevi pieteikt vēl skaļāk. Jo lai nu vai kas, bet vēja, ūdeņu un plašu vietu, kur to visu darīt, ir pāri pārēm.

Bez hokeja Liepāja nav iedomājama

Katrs liepājnieks pārdzīvo par "Dinamo Rīga". Kliedz tā, ka kakls aizkrīt.
Bet, ja spēlē spēlē "Liepājas Metalurgs", tad visi spēki savējiem.

22. novembrī starp Dinamo Juniors un Liepājas metalurgu notika varen spraiga spēle. Dinamo Juniora rindas pamatīgi spēcināja KHL kluba Dinamo Rīga spēlētāji, tādēļ kāds gan tur brīnums, ka šoreiz Liepājas Metalurgu rīdzinieki pieveica. Tiesa, tā jau nav, ka spēle bija vienos vārtos.

Vairāk bildes te: http://www.flickr.com/photos/aigarsprusis/sets/72157622730919793 un te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35462/.

Ļoti dziļš baseins

20. novembrī Liepājā dislocētās militārās vienības organizēja Atvērto durvju dienu visās garnizona vienībās. Kopā ar dēlu cītīgi izstaigājām Jūras spēku bāzi Roņu ielā 2, apmeklējām "Alkmaar" klases mīnu meklētājus 84. piestātnē, savukārt pēc tam devāmies uz 89. piestātni, kur pietauvots Jūras spēku flagmanis "Virsaitis" A-53. Tālāk mūsu ceļš veda uz Karostu, kurā apmeklējumu sākām ar Ūdenslīdēju skolas apmeklējumu, bet tad sekoja krietna ekskursija pa Jūras spēku mācību centru un unikālo Virsnieku sieta pili.

Vairāk par pašu dienu te: http://www.aigarsprusis.lv/2009/11/atverto-durvju-diena-armija.html.

Beidzot Hesburgers arī Liepājā

Vēl nesen te rēgojās bijušā domnieka, TB/LNNK aktīvista Jāņa Gaiļa īpašumā esošs grausts, kurš vienā no rudens vētrām sabruka.

Bet nu te patīkami sakopts stūrītis ar ērtu iebraukšanu pie "Hesburger" restorāna. Ikviens, kas grib ātri un samērā nedārgi paēst, te nāks. Starp citu, varbūt tā tikai šķita, taču ēdiens man garšoja labāk nekā Rīgas makdonaldā. Palabojiet, ja kļūdos!

Gulbju dīķītis gatavs

It kā tādas oficiālas svinības nav bijušas, taču ilgi gaidītā Gulbju dīķīša atjaunošana noslēgusies.

Atzīšos, ka subjektīvi es par dīķīša galarezultātu gan esmu mazliet vīlies. Pirmkārt biju pārsteigts, ka pastāvīgas pārejas uz dīķa vidū atjaunoto rotondu nebūs viss. Otrkārt (palabojiet, ja kļūdos!) objekts maz atšķiras no Rožu laukuma vai Kuršu laukuma stāvvietas pie Centrāltirgus. Iespējams, ka tas dēļ tik ierastā betona apmalojuma šajos objektus. Iespējams trotuāra klucīši jau tik pierasti, ka grūti tos iedomāties kā Gulbja dīķīša daļu. Protams, esmu ļoti, ļoti priecīgs, ka pilsētā atkal viena vieta sakārtota, taču tik tiešām biju cerējis, ka šī vieta maksimāli tiks veidota tā, lai tā harmoniski iekļautos vēsturiskajā Jūrmalas parka ansamblī, neienesot pārlieku daudz modernā cementisma. Baidos izklausīties pārlieku kategorisks, taču neesmu pārliecināts, ka no pasaules malu malām tūristi uz Liepāju steigs baudīt šādu visai nosacīti vēsturisku objektu, kam savu roku esot pielicis arī slavenais Makss Pauls Berči. Pieņemot, ka tika izvēlēts optimālākās būvniecības izmaksas, rezultāts tomēr varēja būt gana tuvāks tam, kāda šī vieta bija agrāk. Piemēram, atsakoties no betona klucīšiem trotuāriem vismaz pārdesmit metrus ap dīķīti.

Te var paskatīt, kā te izskatījās remonta laikā: http://www.liepajnieks.lv/2009/09/driz-gulbju-dikitis-taps-nobeigts.html.
Bet te neliela galerija: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:33465/.

Dzelzsceļa uz Vecliepāju vairs nav

Sliežu demontāža, kas savienoja Jaunliepāju ar Vecliepāju.

Izlasīju, ka pašvaldība vērsusies pie "Latvijas dzelzceļa" ar lūgumu demontēt pusotra kilometra garo dzelzceļa posmu, ko ieriekš izmantoja sērkociņfabrika un citi uzņēmumi. Loģiski jau ir, ka vajadzības pēc šī dzelzsceļa atzara nekādas. Rūpnīcas Vecliepājas daļā tik pat kā nav, bet tās, kuras ir, pēc vilcieniem neprasās. Mūsdienās to visu paveic ceļu vilcieni- kravas mašīnas. Taču tīri emocionāli savādi. Kādreiz tak tik bieži te stūmās vilcieni. Un tieši šī atzara dēļ okupācijas laikos nojauca unikālo dzelzsceļa tiltu, kurš laikos, kad Liepājas ezers bija kuģojams, bija izgriežams.

Necieņa sadzīvē

O.Kalpaka ielas 41. nams 11. novembrī.

Esmu ievērojis, ka pašvaldības policijas zēni ir gana knaši, lai nobildētu namus pie kuriem karogs nav pielikts. Tas protams ir svarīgi, taču manuprāt svarīgāk būtu pastaigāt svētku un atceres dienās, lai pievērstu uzmanību, kā karogs pie nama tiek piestiprināts. Ne tikai kāds ir karoga kāts, cik cienīgā izskatā ir pats karogs, bet arī kāds ir kronšteins, kurā karogs tiek iebāzts. Kāds ir pats nams manuprāt nav mazsvarīgi. Bieži vien esmu ievērojis, ka nama, kura fasāde ir bez maz vai baisa, tiek pie karoga svētkos. Esmu arī ievērojis, ka gana bieži grēko tieši namu pārvalde. Taču nama īpašnieks, kurš kāda iemesla pēc aizmirsis šo godpilno pienākumu izdarīt, tiek sodīts.

Visvaldis

Atzīšos, ka šogad mazliet piedzīvota vilšanās Lāčplēša dienā. Armijas parāde Liepājā nenotika, savukārt tradicionālais lāpu gājiens nezināmu iemeslu dēļ no vēlas pēcpusdienas šogad tika pārlikts uz 14.00. Līdz ar to dalība izpalika. Nezināmu iemeslu dēļ svētkos pilsēta arī nebija pārlieku padomājusi par mūsu karavīru godināšanu. Kaut vai tā dēļ, ka apskatei pietauvotais kara kuģis 84. piestātnē vientuļi stāvēja, bet apmeklētāju tik pat kā nebija. Un kā gan būs apmeklētāji, ja bija drēgna darba diena. Pietauvojot M07 pie Tramvaju tilta, i svētku sajūta būtu lielāka, i pienācīga uzmanība no pilsētnieku puses. Biju jau nobriedis iet nopirkt kādu salūta raķešu komplektiņu, izbliežot par godu mūsu armijas 90 gadiem. Bet ikdienas rūpju dēļ to aizmirsu.
Atklāti sakot, mazliet vainīgs mūsu jūrnieku priekšā jūtos. Vajadzēja vismaz kādu torti aiznest.

Dažas bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35354/.

Darvas piliens jaunajā veloceliņā

Stabs teju kā piemineklis goda vietā.

Ielas apgaismes stabs Klaipēdas ielā aizņem trešdaļu jaunā veloceliņa. Varētu jau teikt, ka nav grūti apiet vai apbraukt. Taču kāda gan bija loģika kaut ko tādu taisīt? Vai tiešām šo gadsimta projektu, ko Liepājas riteņbraucēji gaidījuši gadu desmitus, ir jāpadara par haltūru, kas tapusi pa roku galam? Cik tad tur vajadzēja laika un līdzekļus, lai dabā šī celiņa arhitekts un plānotājs konstatētu, ka celiņam traucēs vairāki stabi. Godavārds, ja pašvaldība šo brāķi pieņems, rakstīšu sūdzību!

Starp citu, par manām bažām šī celiņa būvniecības sakarā jau rakstīju te: http://www.liepajnieks.lv/2009/10/top-jaunais-velocelins.html

Krišjāņa Valdemāra iela

Viena no Liepājas ielām, kas laika griežos ir mainījusies samērā maz, nezaudējot agrāko skaistumu, ir Kr.Valdemāra iela.

Protams, viens otrs nams nav pārdzīvojis karu, okupācijas laika bezsaimnieciskumu. No Robežu līdz Peldu ielai bruģi nomainījis asfalts. Turpat pa šo ielu kopš astoņdesmito gadu sākuma kursē arī tramvajs. Taču kopumā, ja gribas redzēt, kāda ir Liepāja bez padomju laika šausminošajām silikātu ķieģeļu mājām, jāiet un jāmet skatiens tieši uz Krišjāņa Valdemāra ielu.

Bomžu nams

Siltums jātaupa.

Ejot pa Krišjāņa Valdemāra ielu, tieši gar pilsētas domi, nejauši uzmetu skatu augšup. Pamestā nama mansardā ieraudzīju savādi izsiltinātu logu. Šis nams jau daudzus gadus ir baiss bomžu perēklis (ak vai, kāda ironija- tieši pretīm pašvaldības lepnajam namam!), bet pēdējā laikā nekādas lielās margināļu uzdzīves gan nav manītas. Bet nu redzams, ka līdz ar aukstā laika iestāšanos te visiem zināmais kontingents atkal mēdz iegriezties. Līdz ar to atkritumi tiek ne tikai dedzināti, bet lieti izmantoti caurumu aizpildīšanai. Atliek gaidīt kārtējo ugunsgrēku.

Graudu ielas lepnums

Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojums.

Viens no Liepājas vēsturiskā centra simboliem ir varenais nams Graudu un Kr.Valdemāra ielas krustojumā. Zināmā mērā šis nams ir tas pats, kas Ņujorkai The Times Tower. Protams, tas nav debesskrāpis, bet nams ir tik pats skaists un sens. Vēl vairāk. Šim namam ir krietni lielākas priekšrocības: to var apskatīt arī mūsdienās, kamēr The Times Tower jau sen ir citā izskatā.

Piemineklis

Pelēko debesu fonā.

Atzīšos, nemaz nebiju pamanījis, ka piemineklis bojāgājušajiem jūrniekiem stāv uz postamenta, kura malas nav vienādas. Redz kā ir, cik gadus tur būts un pētīts, bet neesmu piefiksējis.

Liepājas metalurga fani

1. novembrī “Daugavas” stadionā risinājās finālspēle starp Liepājas metalurgu un Ventspils futbola klubu. Ar lielām cerībām gaidītā čempiona titula atgriešanās pie Liepājas metalurga likumsakarīgi notikusi. Bet ne par to runa. Šoreiz par futbola karsējiem. Latvijā jau izsenis ir slavena karsēju un fanošanas kultūra. Īpaši tā spēcīgi izpaužās hokejā un basketbolā. Futbolā mazāk. Taču nu jau krietnu laiciņu spēcīgas karsēju tradīcijas izveidojušās arī Liepājā. Šodien bija spilgti redzams, ka atšķirībā no Ventspils futbola kluba karsējiem, kas spilgti izceļas ar prokrievisku noskaņojumu (kāds sakars Ventspils futbola klubam ar Krievijas karogiem uz drēbēm vai savādiem uzrakstiem kā Russian style?), Liepājas karsēji ir pilnīgs pretstats.
Jebkurā gadījumā, šodien bija redzams, ka sports Liepāju vieno. Tūkstošiem Liepājas metalurga atbalstītāju bija tribīnēs. Noskaņojums varens. Tas taču ir galvenais. Un liels paldies par to Liepājas futbola karsējiem.

Vairāk bildes te: http://www.poga.lv/photos/aigarsp/sets/set:35324/.

Liepāja helovīno

Bērni priecē Liepāju.

Nu jau droši var apgalvot, ka Rietumu ievazātie helovīni ir kļuvuši par gana stabilu tradīciju arī mūsu valstī. Arī Liepājā. Atzīšos, agrāk šie svētki man nepatika. Bet nu priecājos. Bērni paši krāsojas, taisa maskas. Joko, priecājas. Ja nav pārspīlējumu, visi svētki ir noderīgi. Īpaši drūmos rudens vakaros.

Par to pērn uzrakstīju: http://aigarsprusis.blogspot.com/2008/10/prsplt-helovnu-darana.html

Nagi niez

Nejaukie.

Esot Baznīcas un Lielās ielas krustojumā, lūkojoties uz šo reklāmu, īsti nepieleca, kas tur par lietu. Kādēļ pie plakātzēna tāds čibriks pielikts. Izrādās nekā īpaša, vien kāds huligāns lampu norāvis.

Mājas siltināšana

Vīri kā rūķīši strādā.

Klaipēdas ielā sākusies vērienīga namu siltināšana. Pie siltākiem mūriem tikuši vairāku piecstāvu namu iemītnieki, bet nu pie siltākas mājas tiks vieni četru deviņstāvu namu iemītniekiem krustojumā uz Vaiņodes ielas. Tas ir jau otrais deviņstāvu nams, kas iegūs pavisam jaunu paskatu. Gan pašiem silti, gan citiem par sakopto ārpusi prieks. Malači!

Top jaunais veloceliņš

Veloceliņš Klaipēdas ielā.

Es protams, esmu ļooooooti laimīgs, ka Liepājā beidzot top veloceliņš. Tā ir īsta dāvana liepājniekiem, kas mīl mīt vella pēdu. Taču, skatoties uz pirmos kaut cik nobeigto posmu Klaipēdas ielā, rodas daži jautājumi. Pirmkārt, vietā, kura tapis veloceliņš, dažus gadus atpakaļ jau tika uzbūvēts gājēju celiņš no betona flīzēm. Pieņemu, ka jaunais celiņš ir mazliet, mazliet platāks. Taču izmaiņas nav tik lielas kā bija cerēts. Maz ticams, ka gājēji un velosipēdisti viens otram netraucēs. Otrkārt, cik citviet esmu ievērojis, tad tur veloceliņi ir sarkani brūnā krāsā. Tas noteikti nav lēti, taču skats gan būtu gana labāks. Varbūt es kļūdos?

Zeltainais katedrāles pagalms

Rudens zināmas ainaviskās korekcijas ienesis arī Kuršu ielā.

Skatoties filmas, kurās vizualizēts rudens ārzemēs, ievēroju, ka tur lapas uz ielām, parkos un pagalmos. Mums lapas tiek uzskatītas par gružiem un veikli, veikli novāktas. Bet vai nav savādi? Tās taču ir tik skaistas.

Niedru lauki

Tie nav labību lauki karstā vasarā, tā nav Polija vai Vācija. Tikai Liepāja no ezera otras puses.

Nu taisni vai jocīgi. Drēgns un lietains rīts. Laiks kā radīts rudens ainavu meklējumiem uz meža ceļiem. Bet kā tas sanācis- gadīties Liepājas ezera otrajā pusē un ieraudzīt Liepāju tādu, nespēju saprast. Absolūts pretstats sajūtām.

Liepājas osta

Viens no maniem sapņiem ir krustu šķērsu izstaigāt Liepājas ostu, kas aizņem lauvas tiesu pilsētas. Pēdējo reizi tāda laime man uzsmaidīja, kad Latvija atradās starp PSRS okupāciju un neatkarību, kādā 1990. gadā. Pēcāk ostā praktiski neesmu bijis. Nezinu vai tas iespējams, bet kur lai atrod kādu ietekmīgu cilvēku, kas piešķirtu tādu kā caurlaidi, ar kuru mani ielaistu, lai ostā pafotografētu. Vai kas tāds maz ir iespējams?

 

Piemiņas zīme 1905. gada notikumiem

Kas rakstīts uz pieminekļa, atliek minēt.

Lietainā pēcpusdienā, staigājot pa Jūrmalas parku, nonācu līdz piemiņas zīmei 1905. gada notikumiem, kas atrodas Jūrmalas ielas galā. Tā tur stāv, cik vien šo pasauli atceros. Tiesa gan, apkārtne ir sakārtota. Vienīgais, kas mani pārsteidza, uz pieminekļa neko nevar salasīt. Varbūt to vajadzētu palabot? Es gan neesmu speciālists, taču subjektīvi man prasītos, lai kaut kur netālu no šādām piemiņas vietām uzstādītu arī stendus, kuros ir izskaidrots, kas te īsti noticis.

Karostas katedrāle no jūras puses

Esot uz Ziemeļu mola, Karostu ieraudzīju rudenīgu un skaistu.

Esot pašā pilsētā, par skaistumu bieži vien aizmirstas. Taču paejot mazliet tālāk, atkal un atkal atceros, cik daudz skaista un varena Liepājā atrodams. Lai gan būšu netaisns, ja teikšu, ka tā pati Karosta nav mainījusies. Ir jau ir. Sakārtota ir daudz, daudz vairāk.

Tālākie novērojumi

Šodien saņēmos un devos uz paša Ziemeļu mola galu, lai kārtīgi piefiksētu to, par ko jau rakstīju. Bija tā vērts. Jo noskaidroju, ka celtne ir pamatīgi cietusi un viļņu sadrupināta. Redzams, ka kādreiz logi celtnei bijuši lielāki. Vēlāk logu ailes aizmūrētas, atstājot vien mazāku lodziņu caurumus. Diemžēl, neko vairāk no Ziemeļa mola saredzēt neizdevās.
Ziemeļu mols arī pārsteidza. Par to rakstīšu atsevišķi.

 

TEC skurstenis jau strādā

Celtnieku ielā var novērtēt, cik mazs un necils agrākais skurstenis.

Joprojām neesmu radis skaidrojumu, kādēļ TEC skurstenis agrāk tika būvēts tik augsts, ja tas tik pat labi funkcionē uz pusi īsāks. Taču tagad, kad tas tapis uz pusi īsāks, ir redzams, ka dūmi no tā ir diezgan tuvu zemei. Varbūt agrāk TEC izmantoja citu kurināmo?

Būve uz viļņlaužiem

Vienu dienu paņēmu binokli un devos pētīt, kas atrodas jūrā iepretīm Karostas kanālam. Jau agrāk zināju, ka tur atrodas pamatīga betona ēka, kuru agrāk izmantoja padomju kara flote. Tieši kādēļ, nezināju. Diemžēl, ar 300mm objektīvu pietrūka, lai ēku ieraudzītu labāk. Attālums tomēr par lielu. Atzīšos, pārāk daudz par šo būvi nezinu.

 

Krāsainie krūmi

Rudens krāsas 8. vidusskolas pagalmā.

Šodien pie 8. vidusskolas Dunikas ielā ieraudzīju krūmus, kuru ogas bija tik spilgtas, ka acis žilba. Man tas nav raksturīgi. Ne ziedus, ne kukainīšus nemīlu bildēt. Šoreiz krūmus bildēju...

Kroņu ielas remonts

Kroņu ielas lielā diena.

Nu tad beidzot tas brīdis ir klāt! Viena no Liepājas briesmīgākajām ielām tiek remontēta. Līdz ar to ir cerības, ka drīz šīs rajons taps mazliet sakārtotāks. Jācer, ka Kroņu ielas remontam sekos arī kaiju ielas remonts. Jo patiesi, šī Liepājas daļa prasās uzmanības.

"Daugavas" stadiona prožektori

Jau sen gribējās jautāt: kādēļ vienus no redzamākajiem Liepājas jūras puses simboliem tik ilgi neatjauno? No agrākiem laikiem atceros, ka tie reiz bija nokrāsoti blāvi zaļā krāsā. Vismaz bija krāsa. Bet nu vismaz pēdējos gadus desmit tie izskatās kā norūsējuši un pamesti milži. Iedomājieties tik, cik skaisti jau no tāluma izskatītos, ja šos torņus nokrāsotu, piemēram ,spilgti, spilgti sarkanā krāsā. I "Liepājas Metalurga" futbola kluba krāsas būtu, kuram šis stadions ir dzimtās mājvietas, i redzams no tālienes būtu. Vai man nav taisnība?

 

Pagalms bez dzīvības

Pagalms Graudu ielā.

Nodomāju apstaigāt vietas, kur skolas dienās klaiņots. Liels bija pārsteigums, ka pagalms, cauri kuram teju katru dienu staigāts, ir tik pamests. No Graudu ielas viss izskatās pavisam citādi. Namu fasādes atjaunotas un gluži skaistas. Nama pirmajā stāvā veikali. Bet sētas puse kā no citas pasaules.
Starp citu, attēla kreisajā pusē ir ēka, kurā senāk atradās kinoteātris "Viktorija", ko Staļina tirānijas gados pārsauca par "Uzvaru". Par tā esamību man pastāstīja vecāki. Es to neesmu piedzīvojis. Vairāk par kinovēsturi var palasīt te: http://www.kurzemes-vards.lv/print.php?doc=33193

Augstākais kronis pilsētā

Vai varat uzminēt, kur tāds ir? Liepājnieki pateiks uzreiz- Annas baznīcas tornī.

Jāsaka tā, aptuveni zināju, kas uz tā torņa ir. Bez tam tā ir vienīgā baznīca Liepājas pusē, kuras torni nerotā krusts. Tiesa, no tāluma tas izskatās pēc krusta. Ar savu 300mm Sigmu izdevās ieraudzīt mazliet vairāk. Principā, nezināju, ka tas ir tik grezns. Pašā spicē izrādās vēl ir asumiņš.

Betona laiviņa

Graudu ielā, pie bijušā partijas nama.

Kaut kā biju palaidis garām šo īpatnās formas dobi Graudu ielā. Absolūti asimetriska. Ideja gana laba, taču vismaz tagad, kad neviena zieda tur vairs nav, veidojums izskatās diezgan tukšs. Varbūt kādu mūžzaļus košumkrūmus derētu?